Aptauja: Pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri apkures izmaksu dēļ paredz samazināt ikdienas tēriņus

Bankā atzīmē, ka gada laikā ir pieaudzis finansiālais spiediens uz ikdienas pamatvajadzībām — 22% iedzīvotāju paredz, ka apkures dēļ viņiem nāksies samazināt citus ikdienas izdevumus, bet vēl 5% prognozē grūtības vispār nosegt rēķinus. Tādējādi būtisku slogu mājsaimniecības budžetam gaidāmās apkures sezonas dēļ sagaida 27% iedzīvotāju pretstatā 23% pērn.

Visbiežāk iedzīvotāji gatavi atteikties no izklaides, kultūras un citiem komforta tēriņiem — šādi rīkoties plāno 41% aptaujāto.

Aptaujā arī secināts, ka 28% Latvijas iedzīvotāju gaidāmajā apkures sezonā rēķinus cer segt bez grūtībām, bet lielākajai daļai apkure liks pārskatīt citus tēriņus.

Bankas «Citadele» galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka aptaujas rezultāti rāda, ka apkures izmaksu radītais spiediens uz mājsaimniecību budžetiem nav mazinājies, un satraucošākais signāls ir izmaiņas tajā, no kā iedzīvotāji ir gatavi atteikties.

Ekonomists skaidro, ka komforta tēriņus iespējams atlikt vai samazināt salīdzinoši vieglāk, bet pārtika, veselības aprūpe un citas ikdienas pamatvajadzības nav tik elastīgas izdevumu pozīcijas.

Pēc Purgaiļa paustā, tas liecina, ka daļai mājsaimniecību finansiālā manevra iespējas kļūst ierobežotākas.

Purgailis norāda, ka apkures sezonas ietekme uz mājsaimniecību budžetiem visizteiktāk būs jūtama ziemas mēnešos, kad pieaug maksājumu īpatsvars kopējos izdevumos. Četri no desmit iedzīvotājiem šobrīd paredz apkures izmaksu dēļ samazināt tēriņus izklaidei, kultūrai un citām brīvā laika aktivitātēm. Tas ļauj prognozēt piesardzīgāku patēriņu ziemā, jo lielāka ienākumu daļa tiks novirzīta mājokļa uzturēšanai, atstājot mazāk līdzekļu citiem pirkumiem un pakalpojumiem.

Apkures rēķini dažādas paaudzes skar atšķirīgi. Gandrīz puse jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem šajā apkures sezonā gatavojas ierobežot izklaides, kultūras un citus komforta tēriņus, turklāt gada laikā viņu īpatsvars pieaudzis no 41% līdz 49%. Vienlaikus sarucis jauniešu īpatsvars, kuri sagaida, ka apkures rēķinus varēs apmaksāt bez grūtībām.

Vecākajās paaudzēs taupīšana jau biežāk skar pamatvajadzības. Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā no 50 līdz 74 gadiem paredz, ka apkures izmaksu dēļ nāksies samazināt citus ikdienas izdevumus. Jauniešu vidū šādā situācijā nonākt paredz 15%.

Pēc aptaujas datiem, viena no izteiktākajām pārmaiņām vērojama Rīgas statistiskajā reģionā. Šogad 25% iedzīvotāju prognozē, ka apkures rēķinus segs bez grūtībām, kamēr pērn tādi bija 32%. Aptaujā 46% Rīgas reģiona iedzīvotāju pauduši, ka paredz ierobežot komforta tēriņus.

Citviet Latvijā aina ir atšķirīga. Zemgalē pārliecība par spēju tikt galā ar apkures izmaksām gada laikā ir augusi — bez grūtībām rēķinus cer segt 36% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 28% pērn. Savukārt Latgalē bažas ir asākas — 7% iedzīvotāju pieļauj, ka rēķinus vispār nespēs apmaksāt, un tas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem. Vidzemē uz citu reģionu fona iedzīvotāji retāk plāno ierobežot komforta tēriņus — to paredz trešdaļa, bet Kurzemē — četri no desmit aptaujātajiem.

Iedzīvotāju aptauju banka «Citadele» kopā ar pētījumu aģentūru «Norstat» veica 2026. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.