Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos

Kā aģentūrai LETA pavēstīja Mieriņas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Paula Salmiņa, Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtē budžeta izskatīšanas gaitu, norādot, ka, lai gan debates par atsevišķiem priekšlikumiem bijušas asas, īpaši no opozīcijas puses, tomēr tās bijušas konstruktīvas, bez žestikulācijas, un tajās lielākoties valdīja cieņa un konstruktivitāte. Tomēr Mieriņa atzīst, ka tendence deputātiem nevēlēties vienam otrā patiesi ieklausīties aizvien ir klātesoša.

Mieriņa norāda, ka nākamā gada budžets ir nepārprotama valsts apņemšanās pilnveidot valsts aizsardzības spējas. Latvija un Baltijas valstis kopumā būs vienas no pirmajām, kurām būs izdevies sasniegt NATO samitā Hāgā nosprausto mērķi — atvēlēt 5% no IKP aizsardzībai. Tas ir ļoti būtisks solis, kas parāda gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir spējīga uzņemties atbildīgus lēmumus sarežģītos apstākļos.

Saeimas priekšsēdētāja akcentē, ka svarīgi, ka nākamā gada budžetā izdevies rast līdzekļus Latvijas Onkoloģijas centra 2. kārtas būvniecības turpināšanai, veicot Eiropas Savienības struktūrfondu programmu finansējuma pārdali. Izdevies rast arī papildu finansējumu pieejamākai veselības aprūpei, īpaši reģionos. Mieriņa skaidro, ka piešķirts papildu finansējums lauku ģimenes ārstiem, kā arī tiks izveidots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkts Krāslavas novada Indrā.

Mieriņa uzsver, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju, Zaļo un Zemnieku savienība nelokāmi iestājas par reģionu iedzīvotāju interesēm. Tā, piemēram, 2026. gadā netiks samazināti pašvaldību budžeti, bet programmā «Programma skolā» paredzētas pieejamības skolas, kas veicinās reģionu saglabāšanu un attīstību, uzsver Mieriņa.

Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā Saeima pēc divu dienu intensīva darba galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi — 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.