Madonas vicemēram pielaide valsts noslēpumam esot atteikta par tīšu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas

Kā aģentūrai LETA apliecināja Šķēls, viņš 1998. gadā ar Madonas rajona tiesas nolēmumu bija sodīts par tīšu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Šim sodam nav noilguma. «Šo faktu es nenoliedzu, taču nepiekrītu interpretācijai par tīšu vai netīšu izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Tā bija tā brīža finansiālā situācija. Nekas no manas puses netika slēpts arī tajā brīdī, nepiekrītu tam tiesas lēmumam tolaik un nepiekrītu tam arī pašlaik,» sacīja Šķēls. No Valsts drošības dienesta (VDD) skatu punkta fakts kā tāds tas ir, un tas nav apgāžams, atzina deputāts.

Otrdien Madonas novada domes Finanšu komitejas sēdē nolemts veikt grozījumus Pašvaldības nolikumā, kas paredz samazināt domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu no trīs uz diviem, kā tas jau patlaban ir, aģentūrai LETA pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS).

Viņš informēja, ka Šķēls turpinās vadīt Attīstības komiteju, kur tiks palielināts viņa darba apjoms.

Līdz 2. februārim Šķēls kā vicemērs bija atbildīgs par novada attīstību, teritorijas pārvaldību un komunālo saimniecību.

Kā vēstīts, no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam («Kopā Latvijai»/LPV) un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP), februāra sākumā informēja VDD. Savukārt Egils Helmanis (NA) pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai.

VDD vēl turpina piecu pašvaldību priekšsēdētāju vietnieku atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai «par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu», kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.