LVC: Nepietiekama finansējuma dēļ turpmākajos gados var pasliktināties reģionālo autoceļu stāvoklis

Viņš informēja, ka no 2026. gada plānotais finansējums valsts reģionālo autoceļu būvniecībai nav pietiekams un šajā finansējuma apmērā nav iespējams nodrošināt visu investīciju ilgtspēju, respektīvi, savlaicīgi veikt nepieciešamos segumu atjaunošanas darbus, kas nozīmē, ka valsts reģionālo autoceļu stāvoklis pasliktināsies.

Saeimas komisijā otrdien deputāti apsprieda valdībā apstiprināto valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas nozīmi un plānotos projektus.

Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns sēdē informēja, ka stratēģijas prioritātes ir Baltijas valstu sasniedzamība un Rīgas apbraukšana pa autoceļiem ar atdalītām brauktuvēm, reģionālās un vietējās sasniedzamības uzlabošana, kā arī nodrošināt valsts autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī pieejamības nodrošināšanu ar ikdienas uzturēšānu.

Viņš sacīja, ka stratēģija paredz izpildīt Eiropas Savienības (ES) TEN-T regulas prasību līdz 2030. gada beigām nodrošināt TEN-T pamattīkla pamatoto posmu pārbūvi par autoceļiem ar atdalītām brauktuvēm.

Viņš informēja, ka TEN-T autoceļu tīkla pamattīkls, kas vienlaikus ir noslogotākie ceļi, Latvijā veido 715,8 kilometrus, tostarp 210 kilometriem ir pamatota pārbūve un tam nepieciešami 1,898 miljardi eiro, neieskaitot Bauskas apvedceļa (A7) privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu.

SM apkoptie dati liecina, ka prioritāri pārbūvējamo TEN-T autoceļu posmi ir Rīgas apvedceļš (A4), Bauskas apvedceļš (A7), Iecavas apvedceļš (A7), Rīgas HES-Jaunjelgava (P85)-Ķekavas apvedceļš (A5), Bauskas apvedceļš-Lietuvas robeža (A7), Rīgas apvedceļš (A5), Vidzemes šoseja (A2)-Skulte (A1) un Jūrmala-Tukums (A10).

Komentējot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, Lazdovskis norādīja, ka šogad LVC plāno uzlabot satiksmes drošību Liepājas šosejas sākumposmā, tostarp slēdzot vairākus kreisos pagriezienus un izbūvējot gājēju un velosipēdu infrastruktūru, tāpat plānoti citi satiksmes drošības uzlabošanas projekti, piemēram, Apšupes krustojumā.

Vectirāns arī informēja, ka ir nepieciešams būtisks finansējums satiksmes drošības uzlabošanai, tomēr valsts budžets nav pietiekams, tādēļ naudu plānots meklēt arī no citiem Eiropas Savienības fondiem. Lazdovskis papildināja, ka aptuveni 5% valsts autoceļu ir ļoti sliktā stāvoklī. Lielākā problēma ir reģionālie autoceļi, kas ir aptuveni 6000 kilometri, tostarp 2500 kilometru nav minēti stratēģijās un tajos kapitālieguldījumi nav plānoti, tādēļ nākamais izaicinājums ir piesaistīt finansējum šiem ceļiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka ceļu drošību vērtē pēc ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto cilvēku skaita. Viņš sacīja, ka 2024. gadā Latvijā bija vismazākais bojāgājušo skaits — 112, savukārt pērn bojāgājušo skaits sasniedza 118. Viņš sacīja, ka šogad no 1. janvāra līdz pirmdienai avārijās gājuši bojā 14 cilvēki, salīdzinot ar 22 bojāgājušajiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Viņš arī minēja, ka CSDD detalizēti veic smago ceļu satiksmes negadījumu analīzi, kurā secināts ka visbiežāk smagās avārijas ietekmē neatbilstoša kustības ātruma izvēle, kontroles zudums pār transportlīdzekļu vadību, apreibinošu vielu ietekme, gājēju rīcība, tehniskais stāvoklis, kā arī drošības sistēmas. No 184 apskatītajiem smagajiem ceļu satiksmes negadījumiem 112 negadījumos konstatēta ātruma pārsniegšana.

CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis norādīja, ka pagājušajā gadā no visiem smagajos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītajiem šoferiem, kuri bija alkohola reibumā, 58% bija pārsnieguši ātrumu.

LETA jau ziņoja, ka pērn 2. decembrī valdība konceptuāli atbalstīja SM informatīvo ziņojumu par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam.

SM ziņojumā uzsvēra, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040. gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā. Tāpat autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves, sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa vairāklīmeņu šķērsojumu, kā arī autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2025. gada cenās ir aptuveni 9,4 miljoni eiro.