LVA: Nepieciešams papildu finansējums pirmsskolām latviešu valodas mācīšanai

Vaivade norādīja, ka pašreiz vairākās mazākumtautību skolās latviešu valoda ikdienā netiek izmantota, jo ir skolotāji, kam latviešu valodas zināšanas ir pārāk vājas.

Vaivade skaidroja, ka, lai gan apmēram 2000 pedagogi katru gadu attīsta savu kompetenci un vairāk nekā 2000 pedagogi apgūst latviešu valodu kursos, joprojām pedagogiem trūkst valodas prasmes, kas jāpielieto darba īstenošanai.

Valodas prasmes esot jāpilnveido nepārtraukti, norādīja Vaivade, piebilstot, ka tas to iespējams darīt tikai, ja mācību procesā tiek lietota valsts valoda.

Vaivade norādīja, ka LVA sniedz trīs veida pedagoģiskos atbalstus — tālākizglītības pasākumus, mācību un metodiskos materiālus, kā arī sabiedrības līdzdalības pasākumus.

Daugavpils Zinātņu vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs skaidroja, ka mazākumtautību pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā būs atkarīga no izglītības iestādes administrācijas, direktora un viņa komandas rīcības. Bez valsts atbalsta tas nebūšot ne finansiāli, ne fiziski iespējams.

Īpašu uzmanību Azarevičs pievērsa pirmsskolām, jo valsts finansē pirmsskolas tikai sākot ar piecu gadu vecuma grupām, kas nozīmē to, ka nav skaidri noteikts, ka līdz piecu gadu vecumam bērniem arī ir jāmāca latviešu valoda.

Runājot par mazākumtautību skolu pedagogu iespējām praktiski apgūt latviešu sarunvalodu, LVA metodiķe Ērika Pičukāne skaidroja, ka LVA rīko dažādus pasākumus, kur pedagogi ir spiesti sarunāties un praktizēties latviešu valodas izmantošanā. LVA rīko nometnes ģimenēm, pedagogiem, ekskursijas, konkursus un cita veida pasākumus.

Savukārt LVA metodiķe Anita Sniedze norādīja, ka gan pērn, gan šogad liels atbalsts tiek sniegts tieši pirmsskolas pedagogiem. Šogad LVA plāno īstenot metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kursus «Rotaļnodarbība latviski», vienotus kursus piecgadīgo un sešgadīgo bērnu un 1.klases skolēnu pedagogiem, lai nodrošinātu veiksmīgu iekļaušanos skolā, kā arī sadarbības pasākumu «Ielūdz piecus un sešus gadus veci bērni».

LVA plāno pirmsskolās īstenot integrētu latviešu valodas apguvi, īpaši piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem.

Arī pamatskolas līmenī LVA plāno veidot dažādus pasākumus, kā piemēram, profesionālas pilnveides kursus latviešu valodas skolotājiem, profesionālās pilnveides kursus dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, kā arī konsultācijas 4.klašu skolotājiem par veiksmīgu pāreju uz vienotu izglītības sistēmu.

Liepājas 3. pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova norādīja, ka veiksmīgai pārejai uz izglītību latviešu valodā ir jānodrošina trīs priekšnosacījumi. Pirmais priekšnosacījums ir savstarpēja sadarbība, kā piemēram, iekšējā audita veidošana skolās.

Otrais priekšnosacījums esot atbalsts. Skorobogatova skaidroja, ka viņai personīgi lielu atbalstu ir sniegusi LVA un to arī nepieciešams saņemt visiem, kas no 1.septembra būs iesaistīti reformas procesā.

Savukārt trešais priekšnosacījums esot cilvēka personiskā atbildība. Skorobogatova skaidroja, ka bez paša cilvēka vēlmes mainīties un pilnveidoties, nebūs iespējams veiksmīgi pāriet uz mācībām latviešu valodā.

Savukārt LVA tālākizglītotāja Inese Eglīte izcēla, ka pašreiz pedagogiem ir pieejami dažādi mācību materiāli, tāpēc pašreiz ir svarīgi katram pedagogam izprast tieši kādi materiāli noderēs viņiem individuāli.

Jau ziņots, ka Saeima pieņēma likumu grozījumu, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri — 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri — 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.