Kā viņš piektdien uzsvēris preses konferencē, nedrīkst pieļaut, ka domstarpības kavētu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšanu ar pārējās Eiropas tīkliem.
Lietuva uzskata par nedrošu Baltkrievijas kodolspēkstaciju, kas atrodas netālu no abu valstu robežas, un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt.
Abas pārējās Baltijas valstis atbalsta Lietuvas centienus, taču nevēlas uzņemties saistības nepirkt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju pēc AES iedarbināšanas.
Lietuvā pēdējā laikā tiek diskutēts, vai valstij sarunās ar Latviju un Igauniju būtu jātiecas panākt solidāru elektroenerģijas boikotu, vai arī jāpiekrīt, ka abas pārējas Baltijas valstis tikai atbalstītu Lietuvas nostāju, piemēram, ar elektroenerģijas izcelsmes garantiju sistēmu.
Kā tagad izteicies Virbicks, Lietuvas likumam, kas paredz pēc AES iedarbināšanas apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, nepieciešama vienošanās ar Latviju un Igauniju, tomēr arī pašlaik apspriežamā vienošanās versija jau ļauj Lietuvai sasniegt savus mērķus.
«Ja mēs paliekam bez vienošanās, elektroenerģija nonāk Latvijā un ceļo kā vien vēlas. Parakstot vienošanos, kas tagad nodota publiskai apspriešanai, publiskai tiesai, mēs saskaņā ar likumu pieprasītu, lai piegādātāji pamato elektroenerģijas izcelsmi. Tas nozīmē, mēs izveidotu izcelsmes garantiju sistēmu, kā to izdarījusi Austrija, un pirms elektroenerģijas pirkšanas jautātu ne tikai par cenu un apjomu, bet arī par izcelsmi. Ja no Baltkrievijas — likums viennozīmīgi pasaka, ka tirdzniecība nav pieļaujama,» stāstījiis «Litgrid» vadītājs.
Viņš atzinis, ka garantiju sistēma vēl nav izstrādāta, nav arī vienošanās par lielāku nodevu elektroenerģijai no trešajām valstīm.
«Šobrīd nekas vēl nav parakstīts un ne par ko nav galīgās vienošanās. Bet ir viena lieta, par kuru esam vienojušies un kura attīstās pilnā tempā — ir palikuši pieci gadi, lai pacietīgi strādātu, nestrīdētos ar kaimiņvalstīm, saglabātu vienotību un īstenotu sinhronizācijas projektu,» uzsvēris Virbicks. «1,2 miljardi eiro guļ uz Eiropas Komisijas galda, un tā ļoti vērīgi seko šiem procesiem un raugās, kā Baltijas valstīm izdodas saglabāt vienotību un saskaņā norunāto virzīties uz sinhronizāciju.»
Kā ziņots, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Sinhronizāciju paredzēts veikt caur Poliju — pa zemūdens kabeli Baltijas jūrā.
Vienlaikus Virbicks izteicies, ka Lietuvas pieņemtais likums apgrūtinājis Astravjecas AES finansiālās izredzes, un uzsvēris, ka Lietuva dara visu iespējamo, lai pēc spēkstacijas iedarbināšanas valstī nenonāktu «neviena megavatstunda» elektroenerģijas no Baltkrievijas.
«Tas būtu taisns, plašs un komerciālā ziņā ļoti pievilcīgs kanāls ekektroenerģijas tirdzniecībai tieši pa Lietuvas un Baltkrievijas griezumu. Ņemot vērā, ka atomelektrostacijas izmaksas vair sasniegt piecus miljardus ero — (..) parasti atomelektrostacijas apmēram tik daudz maksā, varam saprast, cik milzīga nauda ieguldīta un cik aktīvi tie spēki, kuri šo naudu ieguldījuši, cenšas visos iespējamajos veidos gūt komerciāli labumu,» viņš spriedis.
«No komerciālo plūsmu viedokļa esošais likums un tirdzniecības ierobežošana līdz nullei ļoti traucē Astravjecas AES attīstītājiem elektroenerģijas pārdošanu Eiropas tirgū,» izteicies «Litgrid» vadītājs.
Viņš piebildis, ka joprojām tiek darīts viss, lai Lietuvas elektroenerģijas lietotāji finansiāli neatbalstītu Astravjecas AES projektu, lai gan fizisko elektroenerģijas plūsmu nav iespējams apturēt.
Pēc Virbicka teiktā, laiks vienoties vēl ir, bet to nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.