Levits: Miers Eiropā ir iespējams tikai tad, ja Ukraina pilnībā atgūst savu suverenitāti un teritoriālo integritāti

Valsts pirmā persona akcentēja, ka prezidenti pārrunājuši Krievijas karu un agresiju pret Ukrainu. Gan Levits, gan Sakellaropulu ir vienisprātis, ka brutāla agresija pret neatkarīgu un demokrātisku valsti nav pieļaujama. Tāpat nav pieņemama starptautisko tiesību pārkāpšana.

Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka gan Grieķija, gan Latvija ir uzņēmusi Ukrainas bēgļus. Viņš uzsvēra, ka tiek darīts viss iespējamais, lai palīdzētu Ukrainai. Levits akcentēja, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas palīdz Ukrainai militāri, politiski un ekonomiski, un turpinās palīdzēt.

«Latvija uzskata, ka tagad ir laiks Eiropas Savienībai (ES) piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu, un pozitīvi atbildēt uz Ukrainas lūgumu. Latvija uzskata, ka Krievijas agresija ir nepieņemama, tāpēc ir nepieciešams spert arī juridiskus soļus, tai skaitā izveidojot starptautisku tribunālu, kura pārziņā būtu Krievijas agresija pret Ukrainu,» teica valsts pirmā persona.

Tāpat prezidenti pārrunājuši drošības jautājumus Eiropā kopumā, kā arī sprieduši par jūnija beigās gaidāmo NATO samitu Madridē, kurā tiks pieņemta jauna alianses aizsardzības koncepcija. Pēc Levita paustā, Latvija iestājas par to, ka šai koncepcijai jābūt balstītai uz reālu situācijas novērtējumu, tāpat ir jālemj par pastāvīgas aizsardzības klātbūtni Baltijas telpā.

Valsts prezidents norādīja, ka Latvija apsveic Somijas un Zviedrijas paredzamo pievienošanos NATO, jo tas stiprinās visas alianses dalībvalstis. Tāpat apsveicama ir ES panāktā vienošanās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, tomēr ilgtermiņā Eiropai ir jānodrošina sava enerģētiskā neatkarība un neatkarība no Krievijas fosilo resursu piegādes. 

«Krievijas karš Ukrainā ir izraisījos vai draud izraisīt globālu pārtikas krīzi. Arī šajā jautājumā Latvijai un Grieķijai ir jāstrādā kopā, lai to novērstu. Sarunas ar Grieķijas prezidenti bija auglīgas. Mēs konstatējām, ka visos svarīgajos jautājumos mums ir viena un tā pasti nostāja. Mēs esam par ES un NATO stiprināšanu, drošības uzlabošanu un nodrošināšanu Eiropā,» pauda Levits.

Viņš norādīja, ka abu valstu prezidenti nosoda starptautisko tiesību pārkāpumus, akcentējot, ka starptautiskās tiesības ir jāievēro visur. Tāpat prezidenti iestājas par noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Savukārt Sakellaropula atzīmēja, ka viņas vizīte pierāda vēlmi padziļināt un paplašināt savstarpējās attiecības. Viņas ieskatā, tas nāktu par labu kā Latvijas, tā Grieķijas iedzīvotājiem. Grieķijas prezidente norādīja, ka viņai ar Levitu ir kopīgs redzējums par drošības, miera un labklājības sasniegšanu. Starp abām valstīm ir intensīvas un dziļas kultūras saites.

Pēc Grieķijas prezidentes paustā, tikšanās laikā pārrunātas ne tikai abu valstu kopīgās intereses, bet arī problēmas. Sakellaropula norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainai un radītā humānā krīze ir būtisks apdraudējums visas Eiropas drošībai un tas destabilizē starptautisko kārtību, kas balstīta juridiskajās normās.

Viņa arīdzan uzsvēra, ka Latvija ģeogrāfiskās atrašanās un pagātnes dēļ apzinās, kādus riskus rada tie, kas vēlas pārrakstīt vēsturi. Grieķijas prezidente norādīja, ka valsts ir nosodījusi Krievijas iebrukumu un praktiski atbalstījusi Ukrainu, nosūtot humāno palīdzību un aizsardzības aprīkojumu uz Ukrainu. Tāpat Grieķija ir uzņēmusi tūkstošiem ukraiņu bēgļu.

«Neskatoties uz to, ka mēs atrodamies krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, mēs aizvadīto gadu laikā esam pārdzīvojuši milzīgu krīzi, kas radījusi problēmas mūsu valstī. Runa ir par migrācijas un bēgļu krīzi. Mēs ar prezidentu spriedām arī par to, kā nodrošināt mūsu robežu drošību,» sacīja Sakellaropula.

Viņa norādīja, ka Grieķija ir dažādas domstarpības ar Turciju, kas arī patlaban turpina pārkāpt dažādas starptautiskās normas un izmanto diezgan naidīgu retoriku, pat draudus, kas šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, ne tikai grauj divpusējo sapratni, bet rada dažādus apdraudējumus reģiona stabilitātei. Grieķijas prezidentes ieskatā, tas šķeļ vienoto Eiropu. Viņa akcentēja, ka nepieciešams saglabāt šo vienotību un solidaritāti, un pieturēties pie starptautiskajām normām.

«Tikšanās laikā mēs vilkām paralēles starp Krievijas iebrukumu Ukrainā un Turcijas iebrukumu Kiprā pirms vairākiem gadiem. Mēs atzīmējām, cik svarīgi ir ievērot starptautiskās normas arī attiecībā uz Kipru. Es apliecināju, ka esam gatavi meklēt abpusēji veiksmīgu situācijas risinājumu,» pauda Sakellaropula.

Tāpat viņa norādīja, ka Grieķija vēlas padziļināt divpusējās attiecības ar Latviju tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, kultūra, transports un enerģētika. Pēc Sakellaropulas paustā, abas valstis tiecās uz to, lai tām būtu daudzveidīgāki energoresursu piegādes avoti. Grieķija grib padziļināt sadarbību ar Latviju arī tūrisma jomā.