Levits: Mājsēde bijusi efektīva un tā palīdzējusi salauzt saslimstības ar Covid-19 līkni

Valsts pirmā persona, komentējot Covid-19 apkarošanas politiku, norādīja, ka vakcinācija turpināsies arī pēc tam, kas liela daļa iedzīvotāju būs saņēmuši pirmās divas potes. Ņemot vērā to, ka pēc zināma laika būs nepieciešama arī trešā pote, jo vakcīnas efektivitāte pēc laika samazinās, būtiski izbūvēt un uzturēt infrastruktūru trešās vakcīnas devas saņemšanai.

Levits pieminēja savu tikšanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku, kura uzsvērusi, ka vairākums lauku ģimenes ārsti aktīvi vakcinē savus pacientus. Prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi sniegt palīdzību ģimenes ārstiem, tāpēc viņš atbalsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšlikumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu trešajam ārsta palīgam.

«Domāju, ka mūsu Covid-19 apkarošanas politika, it sevišķi mājsēde, ir devusi rezultātus. Valdības nostāja šajā jautājumā ir pavisam skaidra. Manuprāt, ka Covid-19 apkarošanas politika zināmā laika posmā mazinās saslimstību ar Covid-19,» sacīja Valsts prezidents.

Ministru prezidents norādīja, ka mājsēdes laiks visiem ir bijis grūts, tomēr šajā laikā ir salauztas transmisijas ķēdes un samazināta saslimstība ar Covid-19. Tāpat arvien vairāk cilvēku ir izvēlējušies vakcinēties.

Kariņš atzīmēja, ka būtiski ir sekmēt vakcināciju senioru vidū, jo cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, visbiežāk nonāk slimnīcā smagā stāvoklī.

«Mums vēl nav vakcinēts pietiekams skaits senioru. Vajadzīgs sasniegt, lai 90% senioru būtu vakcinēti un virs 75% no visas sabiedrības kopumā,» sacīja Kariņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka mējsēdes beigas nenozīmē Covid-19 pandēmijas beigas, gluži pretēji — «Delta» variants ir ļoti lipīgs un var aplipināt pilnībā vakcinētus cilvēkus.

«Pēc mājsēdes publiskās telpās mēs turpināsim nesāt deguna un mutes aizsegus. Es aicinu tos, kuri var strādāt attālināti, to arī darīt, lai neļautu šai slimībai izplatīties un palīdzētu mazināt slimnīcu pārslodzi,» teica Ministru prezidents.

LETA jau rakstīja, ka Latvijā iepriekšējās nedēļas beigās bija astoņas reizes augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, liecina Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

Latvijā gan vairs nav augstākais mirstības rādītājs ES/EEZ valstu vidū, taču tas noticis nevis tādēļ, ka Latvijā šis rādītājs būtu samazinājies, bet gan tādēļ, ka mirstība vēl straujāk pieaugusi Rumānijā un Bulgārijā.

Latvijā aizvadītajās divās nedēļās, no 25.oktobra līdz 7.novembrim, mirstības līmenis ar diagnosticētu Covid-19 sasniedza 274,7 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju. Nedēļas laikā Latviju ir apsteigusi Rumānija ar 311,2 un Bulgārija ar 283,7 nāves gadījumiem uz vienu miljonu iedzīvotāju iepriekšējo divu nedēļu laikā.

Tikmēr vidējais mirstības rādītājs ar diagnosticētu Covid-19 ES un EEZ valstīs šajā laikā bija 35,5 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Arī Latvijas kaimiņvalstīs mirstības rādītājs ir audzis. Lietuvā mirstība iepriekšējās divās nedēļās bija 81,6 gadījumi, bet Igaunijā — 107,6 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju. Līdz ar to Igaunija pašlaik ir piektajā, bet Lietuva septītajā vietā starp 30 ES/EEZ valstīm pēc mirstības ar diagnosticētu Covid-19.

Latvija ir arī otrajā vietā ES/EEZ valstīs slimnīcu noslodzes ziņā ar Covid-19 pacientiem. Aizvadītajā nedēļā, no 1. līdz 7.novembrim, Latvijā ar Covid-19 hospitalizēto pacientu rādītājs bija 70,7 uz 100 000 iedzīvotāju. Augstāks hospitalizācijas līmenis ir vēl Bulgārijā, bet Latvijai seko Igaunija ar 46 hospitalizācijas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju nedēļas laikā.

Vidējais Covid-19 pacientu hospitalizācijas līmenis ES/EEZ valstīs ir 13,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Taču ECDC rīcībā nav datu par sešām Eiropas valstīm, tostarp par Lietuvu.

Tikmēr Baltijas valstīm aizvadītajās divās nedēļās ir izdevies mazināt kopējo saslimstības līmeni ar Covid-19. Aizvadītās nedēļas beigās augstākā saslimstība ES/EEZ valstīs fiksēta Slovēnijā — 1747,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Igaunija ir otrajā vietā ar 1697,8, Latvija ir trešajā ar 1533,3, bet Lietuva — ceturtajā vietā ar 1401,6 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šīs nedēļas laikā situācija Baltijas valstīs turpina uzlaboties un saslimstības līmenis krītas visas trīs Baltijas valstīs.

1000 inficēšanās gadījumu robeža vēl tiek pārsniegta Horvātijā, Slovēnijā un Austrijā. Vidējais saslimstības līmenis ES un EEZ valstīs divās iepriekšējās nedēļās bija 383,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Tomēr Latvija ir pirmajā vietā Eiropā senioru saslimšanas gadījumu skaita ziņā. Latvijā aizvadītajās divās nedēļās no 25.oktobra līdz 7.novembrim inficēšanās līmenis vismaz 65 gadus vecu iedzīvotāju vidū sasniedza 1101,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. 1000 gadījumu robeža tiek pārsniegta arī Slovēnijā, bet Lietuva ir trešajā vietā ar 804 senioru saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Par Igauniju un Bulgāriju ECDC datu nav.