Levits: globāli Latvija ierindosies starp pasaules labklājīgākajām valstīm

Viņš skaidroja, ka pašreizējie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aprēķini liecina, ka gandrīz 700 miljoni cilvēki jeb 9% no pasaules iedzīvotājiem joprojām dzīvo badā, kamēr diviem miljardiem cilvēku jeb 25% no pasaules iedzīvotājiem nav regulāra piekļuve drošai un veselīgai pārtikai. Neskatoties uz kopējo apņēmību nekaitēt videi un pāriet uz tai draudzīgākām lauksaimniecības praksēm, bioloģiskā daudzveidība dabā ar vien samazinās. Blakus enerģētikai un transportam, lauksaimniecība ir tā nozare, kas vidējā laika posmā dod vislielāko pienesumu cilvēci apdraudošajām klimata maiņām.

«Neapšaubāmi, ka globālā skatījumā, Latvija ierindosies starp pasaules labklājīgākajām valstīm, un tas nes līdz sev lielu atbildību un pienākumu aktīvi piedalīties šo globālo problēmu risināšanā. Tādēļ mums ir jāpalīdz rast risinājums, nevis jābūt daļai no problēmas,» uzsvēra prezidents.

Viņš norādīja uz trim problēmjautājumiem, kas aktuāli ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pirmkārt, tā ir vides un pārtikas daudzveidības samazināšanās — tas ir jautājums par saimniecību struktūru, jo pašlaik lielāko daļu zemes apstrādā un produktus saražo lielās saimniecības, kamēr mazās un vidējās apsaimnieko mazāko daļu zemes, taču nodarbina lielāko daļu lauksaimniecībā strādājošo cilvēku. Pēc Levita sacītā, nākotnē pārtikas un vides daudzveidību nodrošinās tieši mazās un vidējās saimniecībās.

Otrkārt, lauksaimniecībā, jo īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā, nepieciešams ar vien vairāk domāt par inovācijām un tehnoloģisko attīstību, kas sekmētu arī produkcijas cenu līdzsvarošanos starp komerciālajiem un bioloģiskajiem produktiem. 

«Gribu patiešām visiem likt pie sirds, ka mūsu lauksaimniecība ES nolemtā «Zaļā kursa» dēļ vien gaida nopietnas pārmaiņas, un jo ātrāk mēs būsim tām gatavi un tās ieviesīsim, jo labāka būs mūsu lauksaimniecības pozīcija Eiropas konkurencē,» uzsvēra prezidents.

Trešais problēmjautājums ir saistīts ar lauku sociālo un kultūras vidi. Kā skaidroja Levits, tagad dzīvot laukos un strādāt pilsētā vai attālināti kļūst ar vien vienkāršāk, un lauki pievelk pilsētniekus ar savu vidi un savu brīvību. Prezidents prognozēja, ka, iespējams, strauji pieaugs to cilvēku skaits, kas dzīvos laukos, taču viņu pamatnodarbošanās būs saistīta ar citām nozarēm, nevis lauksaimniecību.

«Arī šī jaunā grupa būtu jāietver mūsu lauku politikas plānošanā un jāveicina šīs grupas pieaugums, jo, manuprāt, tā ir pozitīva tendence, ka mēs laukus apdzīvojam un ietveram ekonomikā kopumā, ne tikai lauksaimniecībā,» sacīja Latvijas prezidents.

Tikmēr pasākuma diskusiju grupās tika pārspriesti jautājumi par pasaules iedzīvotāju ietekmi uz pārtikas ražošanas un patēriņa tendencēm, tika uzklausīti ekspertu viedokļi un veiktas aplēses par ilgtspējīgas lauksaimniecības, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības, nākotnes perspektīvām.

Konferences noslēgumā, kad tika apkopotas darba grupu izstrādātās atziņas, kuras Latvijas pārstāvjiem tiks nodotas, veidojot ieteikumus ANO pārtikas sistēmu samitam, tematisko grupu pārstāvji pauda, ka nepieciešams izstrādāt komunikācijā balstītu sadarbību nacionālo pārtikas ķēžu pārvaldībā un uzņēmēju sadarbībā, tāpat nepieciešams izglītot sabiedrību par pārtikas ražošanas procesiem un to izmaksu veidojošajiem aspektiem.

Līdztekus tematisko grupu pārstāvji norādīja, ka nepieciešams pilnveidot subsīdiju un atbalsta pasākumus bioloģiskās lauksaimniecības un jaunu lauksaimnieku darba uzsākšanai, vērst pastiprinātu uzmanību dažādajām lauksaimniecības praksēm un to interešu līdzsvaram, kā arī izstrādāt ilgtermiņa finanšu modeli ilgtspējīgai lauksaimniecībai.

Jau ziņots, ka trešdien notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizēta konference «Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm».

Kā skaidro LLKC, Latvija, līdzīgi kā vairāk nekā 140 citas pasaules valstis, aktīvi piedalās ANO pārtikas sistēmas samita procesā. Samits notiks septembra beigās Ņujorkā, un tā galvenais mērķis ir rast kopsaucējus un risinājumus labākām pārtikas sistēmām pasaulē, lai jau 2030.gadā tās būtiski mainītu, ievērojot pārtikas sistēmas izaicinājumus vides, veselības, klimata un ilgtspējas jomā.

LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.