Latvijas Okupācijas muzejs nosoda pieminekļa «Latvijas stāvstrops brīvībai» demontāžu

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa, sekojot savam nodomam, Zedelgemas pašvaldība 31.maijā pieminekli demontēja un ievietoja noliktavā. Tas tika darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā — Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību.

Tādējādi, kā norāda muzeja pārstāve, netika ievēroti godprātīgas sadarbības principi un izrādīta klaja necieņa pret ilggadīgiem līgumiskajiem partneriem pieminekļa veidošanā un uzstādīšanā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs Zedelgemas birģermeistarei Annikai Fermulenai nosūtīja protesta vēstuli, aicinot pārskatīt lēmumu par pieminekļa demontāžu, kas seko Krievijas propagandas izplatītajiem priekšstatiem par nacistu un holokausta noziedznieku slavināšanu šajā piemineklī. Tomēr demontāža tika veikta. Īpaši satraucoši, ka tas notika laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainas tautu, atzīmē Maniņa.

Viņa norāda, ka Latvijas Okupācijas muzejs Zedelgemas pašvaldības rīcību nevar vērtēt citādi kā voluntāru soli, kas noliedz Latvijas tautas vēsturisko atmiņu un vēršas pret pašu brīvības jēdzienu, ko piemineklis simbolizē. Tuvākajā laikā Latvijas Okupācijas muzejs lems par tālāko rīcību saistībā ar pieminekļa «Latvijas stāvstrops brīvībai» demontāžu.

LETA jau rakstīja, ka Latvija protestē pret Beļģijas pašvaldības plānu noņemt Latvijas karagūstekņiem veltīto pieminekli Zedelgemā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns vērsies Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai». Īstenojot beļģu pašvaldības ieceri un sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, šis piemineklis kopš 2018.gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā.

ĀM norāda, ka «Latvijas stāvstrops brīvībai» atgādina Beļģijas sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām — Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. līdz 1946.gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu — un izrāda pienācīgu cieņu karavīru piemiņai.

ĀM uzsver, ka Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju. ĀM arī sagaida precīzu informāciju no Beļģijas par pieminekļa turpmāko likteni, kā arī atkārtoti aicina visus ar pieminekli saistītos jautājumus Zedelgemas pašvaldībai nepastarpināti risināt sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

26.maijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nosūtīja vēstuli Flandrijas Ministru prezidentam, atkārtoti aicinot organizēt profesionālu Baltijas, Beļģijas, Polijas un citu Rietumeiropas valstu vēsturnieku diskusiju par pieminekļa vēsturisko kontekstu.

ĀM akcentē, ka diemžēl iepriekšējie centieni nevainagojās panākumiem, jo pašvaldības rīkotā ekspertu diskusija pagājušā gada nogalē nepiedāvāja nedz skaidrus turpmākās darbības scenārijus, nedz arī iespējamas jaunas pieminekļa informatīvās plāksnes tekstu. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja, ka diskusijās par pieminekļa likteni netiek ņemts vērā Krievijas sāktais karš Ukrainā un jau iepriekš aktīvi pret pieminekli izvērstā Krievijas propaganda.

Šo jautājumu pārrunāšanai 30.maijā paredzēta Latvijas vēstnieka Beļģijā tikšanās ar Flandrijas Ministru prezidenta ārlietu padomnieku, kā arī vēstnieka tikšanās Beļģijas Ārlietu ministrijā.

Pagājušā gada 10.decembrī, reaģējot uz aicinājumu noņemt pieminekli, Latvijas ārlietu ministrs nosūtīja vēstuli Beļģijas premjerministra vietniecei un ārlietu, Eiropas lietu, ārējās tirdzniecības un federālo kultūras iestāžu ministrei Sofijai Vilmesai, pauzdams bažas par notikumiem Zedelgemā un lūgdams ministri pievērst jautājumam pastiprinātu uzmanību.

Vēstulē Rinkēvičs izteica nožēlu par iepriekšējās starptautiskās vēsturnieku grupas rekomendācijām pieminekli pārvietot. Ārlietu ministrs pieļāva, ka Zedelgemas pašvaldība varētu būt saskārusies ar spēcīgu dažādas izcelsmes dezinformāciju vietējā un starptautiskā līmenī, nedemokrātiskiem un agresīviem režīmiem izvēršot nomelnošanas kampaņas pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, lai ļaunprātīgi to izmantotu saviem ģeopolitiskajiem mērķiem.

2018.gadā atklātais piemineklis ir tapis par «Latvijas Okupācijas muzeja biedrība» privāti saziedotajiem līdzekļiem, un tas nav starpvalstu vienošanās subjekts, tomēr Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli pārvietot bez Latvijas Okupācijas muzeja piekrišanas.

26.maijā Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem un bija vienisprātis, ka piemineklis latviešu karagūstekņiem Zedelgemas pašvaldībā ir piemineklis Latvijas karavīriem un Latvijas patriotiem, kas Otrajā pasaules karā atrodoties gūstekņu nometnē Beļģijas teritorijā, nezaudēja ticību Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.

ĀM turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm. Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret Latvijas valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.

Jūlijā par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP).

Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtīja vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli «Latvijas stāvstrops brīvībai» latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

Pēc deputātes vārdiem, priekšlikums nojaukt pieminekli izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem «godinot nacistu līdzstrādniekus». Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt «Brīvības laukumu», kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

Foto satori.lv