Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,5%

Vienlaikus 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 29 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī — 10,1 miljarda eiro apmērā.

2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 2,5%. Pievienotā vērtība kritusies gan pakalpojumu nozarēs — par 2%, gan arī ražošanas nozarēs — par 2,7%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība samazinājās par 1,8%.

Dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru dēļ apstrādes rūpniecībā trešajā ceturksnī bija kritums par 2,1%. To ietekmēja samazinājums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē — koksnes un koka izstrādājumu ražošanā — par 1,2%. Kritums bija arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 7,8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā — par 5,5% un pārtikas produktu ražošanā — par 2%. Savukārt ražošanas apmēri pieauga ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē — par 0,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā — par 12%. Kopumā pozitīvus darbības rezultātus uzrādījušas 10 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.

Parējās rūpniecības ražošanas apmēri pieauga par 13%. Nozaru grupu pozitīvi ietekmēja pieaugums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā par 20,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 12,2% un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā par 3,4%.

Būvniecības produkcijas apmērs trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni samazinājās par 6,9%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā, kurā bija kritums par 19,3%. Inženierbūvniecības apmēru samazinājumu par 0,4% ietekmēja pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 14,6%, samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 4,4%, kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā par 44,1%. Specializēto būvdarbu apmērs samazinājās par 2,7%.

Tirdzniecības nozarē attiecīgajā periodā bija kāpums par 4,7%. Pozitīvus rezultātus uzrādīja visas apakšnozares. Automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozare palielinājās par 7,6%, mazumtirdzniecība — par 0,5% un vairumtirdzniecība — par 1,6%.

Transporta un uzglabāšanas nozari, kurā bija kritums par 7,7%, negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības samazinājums par 8,3%, kritums ūdens transportā par 15,5%, samazinājums uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomā par 8,6%, kā arī samazinājums pasta un kurjeru darbībās par 4,2%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme par 16,7%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka 2,1% pieaugumu uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare. Izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas apmēri palielinājās par 10,2%, bet kopējo nozares attīstību bremzēja kritums ēdināšanas pakalpojumos par 1,8%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā bija samazinājums par 2,7%. To veicināja kritums datorprogrammēšanas un konsultēšanas sniegtajos pakalpojumos par 5,5% un telekomunikācijas pakalpojumos par 2,1%. Savukārt pozitīvu rezultātu šajā ceturksnī uzrādīja informācijas pakalpojumu nozare, kurā bija kāpums par 7,1%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija pieaugums 2,5%, ko ietekmēja pieaugums finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās 34,4% apmērā, kuru savukārt veicināja vairāku uzņēmumu grupu veiksmīgie darbības rezultāti. Finanšu pakalpojumu nozarē un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē bija samazinājums — attiecīgi par 3,2% un par 5,8%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēru samazināju par 2,2% ietekmēja aktivitātes kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 3,5% un veterināro pakalpojumu sniegšanā par 10,2%. Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums zinātniskās pētniecības darba attīstībā par 2,2%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotā vērtība trešajā ceturksnī palielinājās par 8,1%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza kāpums būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos par 18,4%, kāpums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu pakalpojumos par 17,3%, kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzingā par 15,3%. Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās bija kritums par 16,7%, bet ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu un ar tiem saistīto pasākumu apmers samazinājās par 5,5%.

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) kāpumu 0,8% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājās par 1,1%. Savukārt valdības galapatēriņa izdevumi auga par 7,7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājās par 5,1%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs — par 6,9%, mašīnās un iekārtās, tostrap transporta līdzekļos — par 2,8%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) samazinājās par 4,7%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 0,2%, tostarp preču eksports palielinājās par 0,5%, bet pakalpojumu eksports samazinājās par 1,5%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti, bet galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 0,2%, tostarp preču imports auga par 0,2%, bet pakalpojumu imports samazinājās par 0,3%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transportlīdzekļi un to daļas, kamēr svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 8,4%, tostrap kopējā darba alga kāpusi par 8,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas — par 9,6%.

Darbinieku atalgojums ražojošajās nozarēs pieaudzis par 4,8%. Straujākais tas bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 11,5% un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē — par 9,8%. Būvniecībā darbinieku atalgojums pieauga par 4,5%.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums palielinājās par 9,7%. Būtiski tas kāpis izglītības nozarē — par 17,5%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē — par 14% un citu pakalpojumu nozarē — par 12,8%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 2,7%.