Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 1,7%

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 30,8 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī — 11,192 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gada trešajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 2,6%. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs augusi kopumā par 5,5%, bet pakalpojumu nozarēs — par 1,6%.

Dati liecina, ka lauksaimniecībā bija pieaugums par 1,1%, zivsaimniecībā — par 7,1%, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība samazinājās par 6,4%.

Nelabvēlīgie laika apstākļi, cenu un pieprasījuma kritums akmeņu, smilšu un māla, kā arī kūdras ieguvē negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību, kuras kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 24,2%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādīja kāpumu par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm.

Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieauga par 9,2%, bet pārtikas produktu ražošanā — par 10,7%. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 12,7%. Savukārt kritumu uzrādīja tādas nozares kā iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, dzērienu ražošana un citur neklasificēto iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotā vērtība palielinājās par 7,3%, kuras attīstībā kā viens no galvenajiem faktoriem bija elektrības ražošanai hidroelektrostacijās labvēlīgie laika apstākļi, jo, pateicoties bagātīgajiem nokrišņiem, ūdens pietece Daugavā bija augstāka par normu. Savukārt ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4%.

Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni palielinājās par 9%. Nozares pozitīvo sniegumu galvenokārt nodrošināja straujš pieaugums infrastruktūras projektos (ceļi, tilti, elektroapgāde), kas sekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kāpumu par 21,9%. Ēku būvniecības pievienotā vērtība palielinājās

par 5,4%, bet specializētie būvdarbi — par 3,3%.

Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība attiecīgajā periodā palielinājās par 1,3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 9,8%, bet vairumtirdzniecībā bija kāpums par 3,5%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs pieauga par 4,9%, tostarp izmitināšanā bija pieaugums par 0,1%, bet ēdināšanas pakalpojumos — par 7%.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība palielinājās par 2,6%, tostarp lielākajās apakšnozarēs — datorprogrammēšanā un konsultēšanā bija kāpums par 4,1%, bet telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā — par 1,3%. Savukārt kritums bija informācijas pakalpojumos — par 8,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājās par 0,6%. To nodrošināja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare, kur pieaugumu 14,7% apmērā noteica kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu nozarē samazinājumu 0,8% apmērā noteica monetāro finanšu iestāžu darbība. Par 10,9% samazinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 1,9% ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā par 2,2%, kā arī citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos par 3,9%. Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 4,9% un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 3,1%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības palielinājās par 3,6%. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kur pieaugums bija par 8,5%, un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās, kur pieaugums bija par 5,2%. Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums būvniecības un ainavu arhitektu sniegtajos pakalpojumos par 7,4% un apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās par 1,7%.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 3,3% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 1,8%. Pārtikas patēriņa apmēra palielinājies par 0,3%, bet par 0,4% samazinājas mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apmērs mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā.

Tajā pašā laikā restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apmēri mājsaimniecībās palielinājās par 5,4%, bet par 3,4% pieauga mājsaimniecību izdevumi transportam, kas ietver sabiedrisko transportu, transporta līdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 5,8%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā pieauga par 10,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 9,6%, mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos — par 15,2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) palielinājās par 1,5%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri kāpa par 3%, tostarp preču eksporta — par 2,8%, bet pakalpojumu eksporta — par 3,2%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Šogad trešajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, kas ietver pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

Preču un pakalpojumu imports palielinājā par 5,8%, tostarp preču importa apmēri pieauga par 4,9%, bet pakalpojumu imports paleilinājās par 8,8%. Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,5%, tostarp kopējā darba alga augusi par 6,7%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 5,7%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums konstatēts mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā — kopumā par 12,1%, būvniecībā — par 12%, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu grupās kopā par 7,8%. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 6,2%, bet pakalpojumu nozarēs — vidēji par 7,5%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 10,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 4,9%.