Par piemēru vēstnieks min pareju uz mācībām latviešu valodā. Pēc vēstnieka paustā, Krievija apzinās to, ka ir jāmācās tās valsts valoda, kurā cilvēks ir dzimis un dzīvo. Taču neapšaubāmi ir arī tas, ka ikvienam bērnam ir tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā un tiesības uz komfortablu mācību vidi, viņš norāda.
«Rodas iespaids, ka esošā koalīcija uzņēmusi striktu kursu uz nacionālas, monoetniskas valsts veidošanu. Valsts vara pat neslēpj, ka veido sabiedrību uz tā sauktā latviskuma bāzes. Taču šis «latviskums» praktiski tiek uztiepts ar varu, proti, bērniem no krievvalodīgo ģimenēm tagad liegta iespēja gūt pilnvērtīgu izglītību dzimtajā valodā, neraugoties uz daudzajiem viņu vecāku un skolotāju masu protestiem,» tā paudis vēstnieks, piebilstot, ka koalīcija vēlas, lai arī pirmsskolas izglītība pastāv latviešu valodā.
«Tādu politiku nekādi nevar saukt par adekvātu mēģinājumu konsolidēt sabiedrību, tā tik vien kā vēl vairāk ierobežos krievvalodīgo valsts iedzīvotāju tiesības un diemžēl tik vien kā veicinās spriedzes pieaugumu nacionālo attiecību kontekstā,» uzskata Lukjanovs.
Turklāt, viņš arī izteicies, ka vietējā vara noliedzot jūtamo krievu valodas un kultūras ieguldījumu valsts attīstībā, un «mēģina izsvītrot kopīgās vēstures gadsimtus».
Tāpat vēstnieks uzskata, ka Latvijā arvien ir «milzīgs skaits savās tiesībās būtiski ierobežotu nepilsoņu».
«Tāpēc mēs no savas puses, piesaistot mediju un plašas sabiedrības uzmanību mazākumtautību izglītības problēmai Latvijā, turpināsim aizstāvēt krievu tautiešu intereses un aktīvi vēstīsim par to Eiropas un starptautiskos līmeņos,» viņš uzsvēra.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.