Konkurences padome būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu

Vienlaikus konkrētu uzņēmumu nosaukumus un katram no tiem piemēroto soda naudas apmēru KP pagaidām vēl neatklāja.

Gorškova skaidroja, ka KP juristi vēl gatavo lēmumu, lai to nosūtītu katram no uzņēmumiem, kuri par to vēl nav informēti. «Pēc tam, kad par KP lēmumu būs informēti 10 uzņēmumi, KP nākamnedēļ šo lēmumu publiskos sabiedrībai,» viņa teica. 

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, maijā vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecināja, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli bija pret 18 būvniecības uzņēmumiem — SIA «Skonto būve», SIA «Velve», SIA «Rere būve», SIA «Re&Re», SIA «Rere meistari», SIA «Arčers», SIA «Latvijas energoceltnieks», AS «LNK Industries», SIA «RBSSKALS būvvadība», AS «RBSSKALS», AS «Latvijas tilti», SIA «Merks», SIA «Kodols M», SIA «Monum», SIA «Enfort», SIA «Abora», SIA «Ostas celtnieks» un AS «UPB».

Raidījums vēstīja, ka trīs gadu garumā KNAB ierakstītajās sarunās dzirdams, ka uzņēmēji vienojas par kopumā 78 būvniecības objektiem visā Latvijā.

Būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019.gada augusta sākumā, bet lēmums par naudas sodiem KP bija jāpieņem līdz 2021.gada 1.augustam.

Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

KNAB un KP 2019.gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu — aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.