Koalīcijas deputāti piesardzīgi atbalstoši vērtē Bordāna ideju par atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas īpašumu atsavināšanu

LETA jau ziņoja, ka Bordāns uzdevis Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem līdz 17.jūnijam izstrādāt speciālu likumu par īpašumu atsavināšanu, lai atsavinātu Baltkrievijai piederošās un sankcijām pakļautās Jūrmalas sanatorijas «Belorusija» un «Jantarnij bereg», kā arī Rīgā esošo «Maskavas namu», mikroblogošanas vietnē «Twitter» pavēstīja politiķis.

«Jaunās vienotības» (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Judins aģentūrai LETA kopumā pozitīvi novērtēja Bordāna ideju, tomēr viņš atzīmēja, ka vispirms likumprojekts ir jāredz, lai par to varētu spriest. Politiķis uzsvēra, ka ir jādomā par plašāku risinājumu attiecībā uz arestētiem īpašumiem. «Man gribētos domāt, ka tas nav pirmais un pēdējais solis,» pauda deputāts, minot, ka ir jāsaprot, ka atsavināšana nozīmē arī zināmu saistību uzņemšanos.

Nedrīkstētu pieļaut situāciju, kad atsavinātie īpašumi paliek tukši, piemēram, ja tiek atsavināta ēka ar kāda veida aprīkojumu, sacīja Judins. Tāpat jāsaprot, ka īpašumu atsavināšana var veidot papildu izdevumus, norādīja politiķis, paužot cerību, ka TM būs padomājusi arī par to. Judins pieļāva iespēju, ka no Krievijas varētu sekot pretreakcija pret šāda likuma īstenošanu, taču tas nenozīmē, ka to nevajadzētu darīt.

Arī Attīstībai/Par!» (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Pūce sacīja, ka likumprojekts būtu jāredz, lai to varētu izvērtēt, taču politiķis norādīja, ka konkrētu minēto ēku atsavināšana atbilstu Satversmē noteiktajam par īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Kā norādīja politiķis, ir jādefinē tās sabiedrības vajadzības, kurām ilgtermiņā būs nepieciešami šie īpašumi.

Tāpat deputāts teica, ka ir nepieciešams izstrādāt mehānismus, kā sankcijām pakļautos īpašumus pārvaldīt, citādi tie zaudēs vērtību un nozīmi sabiedrībai.

Līdzīgu viedokli pauda Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, minot, ka šādu likumprojektu viņš konceptuāli atbalstītu, reizē arī norādot, ka valstij būtu jāatsavina lielākā daļa sankcijām pakļauto personu īpašumu. To vidū, kā minēja deputāts, ir arī sabiedrībai bīstami objekti, kuri netiek rūpīgi apsaimniekoti, tāpēc valstij tie būtu jāatņem pašreizējiem īpašniekiem.

Ja minētie īpašumi Jūrmalā un Rīgā tiktu atsavināti, taisnīgi būtu tos izmantot, lai palīdzētu Ukrainas karā cietušajiem, pauda Judins, uzsverot, ka vispirms būtu jāsakārto juridiskie aspekti un tikai tad jādomā par ēku izmantošanu nākotnē.

Arī Dombrava uzskata, ka sanatorijas būtu piemērotas Ukrainas bēgļu izmitināšanai, taču ilgtermiņā tās varētu pārveidot par iestādēm, kurās dažādus pakalpojumus sniegt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat varētu domāt arī par ēku privatizēšanu, piebilda politiķis.

Pūce norādīja, ka sanatoriju uzturēšana izmitināšanas nolūkiem varētu prasīt lielus finansiālos resursus, taču viņš saskata iespējas šajās ēkās izveidot paliatīvās aprūpes centrus, kādi patlaban Latvijā īpaši trūkstot.

Kā ziņots, Bordāna ieskatā Jūrmalas sanatorijas «Belorusija» un «Jantarnij bereg», kā arī Rīgā esošais «Maskavas nams» pēc atsavināšanas būtu izmantojami Ukrainas bēgļu izmitināšanai, cietušo rehabilitācijai un informācijas centra vajadzībām.

«Abas valstis [Krievija un Baltkrievija] ir tieši atbildīgas par kriminālnoziegumu pastrādāšanu un genocīdu, kā to norādījusi arī Saeima savā paziņojumā un Eiropadome savos secinājumos,» uzsvēra ministrs, papildinot, ka Latvijā jau pastāv tiesiskais mehānisms, kura ietvarā ir iespējams konfiscēt mantu kriminālprocesā.

Lai likumdevējs skaidri izteiktu savu gribu un atrisinātu juridiskās nianses, nepieciešams īpašs likums, tādējādi novēršot jebkādus šķēršļus un interpretācijas attiecībā uz šo Krievijai un Baltkrievijai piederošo īpašumu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām, pārliecināts Bordāns.

LETA jau ziņoja, ka sanatorija «Belorusija» pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko. «Sanatorija «Belorusija»» ir reģistrēta kā nodibinājums un bez Gruzdova amatpersonas ir arī Baltkrievijas pilsones Margarita Ļevčenko un Helēna Ļebedeva.

Sanatorija «Jantarnij bereg» ir Krievijas prezidenta lietu pārvaldes Federālās budžeta valsts iestādes «Bērnu medicīniskais centrs» filiāle. Tās vienīgā amatpersona ir Valsts drošības dienesta redzeslokā ilgstoši esošais Krievijas pilsonis Viktors Daņilohs.

«Belorusija», pret kuru vērstas starptautiskas sankcijas, savā interneta mājaslapā paziņojusi par darbības pārtraukšanu. Vietnē ir paziņojums, ka sankciju dēļ sanatorija no 20.aprīļa vairs nepieņem jaunus atpūtniekus.

«Jantarnij bereg» jeb «Dzintarkrasts» patlaban esot slēgta rekonstrukcijai, un tās vietnē ir paziņojums, ka remonta dēļ viesi netiek pieņemti.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.