Koalīcija vienojas nelikvidēt SIF, bet veiks tā funkciju auditu

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. «Kopumā SIF turpinās darbu,» teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina «Progresīvie».

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī «atsevišķas vienošanās» par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. «Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti,» teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Koalīcija vienojusies sarunas par priekšlikumiem turpināt arī rīt un parīt.

Kā vēstīts, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosināja reorganizēt SIF, kas budžetā varētu dot 1,19 miljonu eiro ietaupījumu. Tostarp likvidējot 14 līdz 15 amatu vietas, ietaupījums būtu 608 231 eiro, norāda ZZS.

ZZS ieskatā, SIF īstenotās programmas turpmāk varētu īstenot Labklājības, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas, nodrošinot atbalstu nevalstiskajām organizācijām, medijiem un turpinot iesāktās aktivitātes sabiedrības saliedēšanas jomā.

ZZS ieceri likvidēt SIF kritizēja koalīcijas partneri — «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie». JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ZZS priekšlikumu likvidēt SIF dēvēja par bīstamu populismu. Kā norādīja Jurēvics, viņaprāt, šis priekšlikums ir vērsts pret Latvijas pilsonisko sabiedrību, un JV to kategoriski neatbalstīšot. «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs norādīja, ka šis priekšlikums ir mērķtiecīgs uzbrukums pilsoniskajai sabiedrībai. Arī Šuvajevs ZZS ieceri nosauca par populismu.

Iepriekš Jurēvics, runājot par dažādiem frakciju priekšlikumiem, norādījis, ka «panākta koleģiāla vienošanās» par to, ka priekšlikumi, kurus koalīcijas partiju deputāti varētu iesniegt, vispirms tiks apkopoti un izdiskutēti koalīcijā, lai saprast, kādus priekšlikumus sniegt, lai nākamā gada budžetu uzlabotu.

Vaicāts, vai koalīcija varētu atbalstīt kādus opozīcijas priekšlikumus nākamā gada budžetam, Jurēvics teica, ka iepriekšējos gados «automātiski visi priekšlikumi nav tikuši noraidīti».

«Jebkāda opozīcijas priekšlikumu atbalstīšana var notikt tikai tad, kad ir vienprātība koalīcijā,» skaidroja politiķis. Jurēvics gan pieļāva, ka lielākoties opozīcijas priekšlikumi nākamā gada budžetam varētu būt politiski, nevis saturiski, ar mērķi pozicionēties.

Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumu.

2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi — 17,945 miljardi eiro.