Kažoka: Vēlēšanu ietekmēšanas gadījumā AT jābūt reālām iespējām lemt par to rīkošanu no jauna

Viņa norādīja, ka Latvijas demokrātijas noturībai būtu labi, ja to varētu izdarīt nesāpīgi, ātri un ar skaidrību par to, kas notiek tālāk. «Mums ir jābūt gataviem — ja nespēsim nosargāt priekšvēlēšanu laiku no iejaukšanās no malas, mūsu demokrātija spēs ar šo tikt galā,» sacīja Kažoka.

Turpretī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka viņš būtu piesardzīgs ar šo soli. «Uzskatu, ka, ja tas notiek, tas jau ir zaudējums. Ja skatāmies uz Rumānijas piemēru, to, kādi ir Krievijas mērķi, ar šo soli mēs palīdzam Krievijai sasniegt mērķi neticēt vēlēšanām, radīt politisko krīzi un nestabilitāti un, visticamāk, tiem, kuri būtu bijuši [sākotnējie vēlēšanu] uzvarētāji, iedotu vēl papildu bonusus,» pauda Sārts, iesakot darīt visu, lai šis ceļš nebūtu jāiet.

Kažoka skaidroja, ka tā neesot viņas ideja, bet Latvijas likumos jau sen esot nostiprināts, ka gala vārdu par vēlēšanām saka AT, ja vēlēšanu rezultāti tiek apstrīdēti.

AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska norādīja, ka viņa piekrīt tam, ka vispirms jādara viss, lai nenonāktu līdz tam, ka vēlēšanu rezultāti ir jāatceļ. Līdz šim Senātam ir bijušas lietas 2006. gadā un 2014. gadā par tā laika vēlēšanu izaicinājumiem, pozitīvisma kampaņām, balsu pirkšanām, kur Senāts izvērtēja tiesisko regulējumu un skaidri pateica, ka Senātam ir kompetence vērtēt vēlēšanas kopumā, atcelt vēlēšanu rezultātus. Šādas lietas Senātam jāizskata 30 dienu laikā, stāstīja Kovaļevska.

«Taču ir liela problēma: ne pēc 2006. gada sprieduma, ne pēc 2014. gada sprieduma neviens neko nav izdarījis. Kas tad notiks, ja Senāts atcels vēlēšanu rezultātus? Tam regulējuma nav,» sacīja Kovaļevska, norādot, ka šis būtu jārisina.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) diskusijā atzīmēja, ka būtiska ir institūciju koordinēšanās un ka valsts drošības dienestiem ir jārunā publiski, tieši jākomunicē ar sabiedrību.

Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš piekrita Kalniņai-Lukaševicai, ka jāmēģina pierunāt valsts drošības iestādes runāt ar tautu.

Runājot par mājasdarbiem pirms Saeimas vēlēšanām, Kažoka norādīja, ka jābūt skaidri zināmam, kura konkrēta institūcija gadījumā, ja redzēs dziļviltojumus par vēlēšanu procesiem, prasīs platformām šos dziļviltojumus nekavējoties noņemt un informēt par to, kas tos izvietojis. Viņasprāt, to varētu darīt Valsts drošības dienests.

Kažociņš atzina, ka daudz nopietnāk jāstrādā pie tā, lai jaunā paaudze mācētu domāt kritiski.

Kalniņa-Lukaševica minēja, ka jāapzina vairāki iespējamie krīzes scenāriji, jāizstrādā detalizēts krīzes rīcības un komunikācijas plāns.

Politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vieslektors Andis Kudors norādīja, ka sabiedrība jāinformē par dažādām manipulācijas metodēm un medijiem jāaicina eksperti par tām stāstīt.

Savukārt Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele atzina, ka svarīgi ir, lai Latvijā būtu atklāta un caurskatāma saruna par sāpīgajām tēmām — tas esot vienīgais veids, kā iet pret konspirācijas teorijām. Viņasprāt, jāstiprina pētnieciskā žurnālistika un sabiedriskais medijs.