Kažociņš: Mums ir jāmēģina izprast krievu minoritāte

Konfliktu atturēšana ir kognitīvs process, pauda Kažociņš.

Tāpat eksperts uzsvēra vispārīgā mērķa apzināšanas un skaidras komunicēšanas nozīmi kara laikā, norādot, ka, ja mērķis nav skaidri nodefinēts, tad, saskaroties ar neparedzētiem apstākļiem, ir viegli pieņemt neveiksmīgus lēmumus.

Pensionētais Somijas ģenerālmajors Pekka Toveri norādīja uz valsts un iedzīvotāju nostājas nozīmi kara laikā, atzīmējot, ka ir nepieciešama spēcīga aizsardzība.

Somijā, kā apgalvoja Toveri, iedzīvotājiem ir augsta gatavība aizstāvēt valsti, ja tāda nepieciešamība rastos. Militārais dienests ir obligāts visiem vīriešiem Somijā, un kopumā iedzīvotāji uzticas valdības un militārajām amatpersonām. Turklāt krīzes situācijās Somija ministrijas komunicē savā starpā, rodot risinājumus un koordinējot situāciju.

Tomēr Pekka arī uzsvēra, ka karu nevar vinnēt, aizstāvoties vien, ir nepieciešams arī iet uzbrukumā.

Konferences nobeigumā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra «Stratcom» vadītājs Jānis Sārts pauda, ka Rietumu dominēšanas laiks ir beidzies, ir sācies sistēmu konfliktu laiks, ko viņš nodēvēja par cīņu par prātiem. Tāpat arī Sārts norādīja uz nepieciešamību investēt informācijas un sabiedrības problēmu risināšanā, atzīstot, ka tas ir sarežģīts risinājums.

Jau ziņoja, ka starptautiskā konference «Riga StratCom Dialogue» pulcēja augsta līmeņa ekspertus no valsts pārvaldes, militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs šādu konferenci rīkoja jau sesto gadu, un šogad konferencē aplūkota cīņa pret Krievijas īstenoto dezinformāciju, sabiedrības noturība pret maldinošu informāciju, cīņa pret ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu norisē, drošības veicināšana digitālajā vidē un citi stratēģiskās komunikācijas jautājumi, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un globālajā informācijas telpā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā darbojas kopš 2014.gada. To sākotnēji dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija, un turpmākajos gados centram pievienojās Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda, Slovākija, Dānija, ASV un Ungārija, kā arī patlaban pievienošanās procesā ir Francija un Austrālija.