Kazāks izvirzās kā viens no diviem vēlamajiem kandidātiem uz ECB viceprezidenta amatu

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu — Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Kandidātu pieteikšana noslēdzās 9. janvārī.

Finanšu ministrijai (FM) uzdots informēt Eiropas Savienības (ES) Padomi par Latvijas izvirzīto kandidātu. Tāpat FM un Ārlietu ministrijai uzdots, koordinēti sadarbojoties, lobēt Kazāku šim amatam.

Saskaņā ar Līgumu par ES darbību ECB valdē ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri valdes locekļi. Viņus pēc ES Padomes ieteikuma, ko tā sniedz pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu no izvirzītajiem kandidātiem — personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālo pieredzi monetāros vai banku jautājumos.

Ekonomikas un monetārās komitejas nostāja atspoguļo EP oficiālo konsultatīvo lomu ECB augstāko amatpersonu iecelšanā. Lai gan komitejas viedoklis var ietekmēt politisko virzību, tas nenosaka iznākumu. Tirgus un politikas novērotāji pirms komitejas paziņojuma uzskatīja, ka Rēns ir viens no galvenajiem pretendentiem, bet arī Kazāks un Vujčičs tika uzskatīti par ticamiem kandidātiem.

Sagaidāms, ka ES līderi pieņems galīgo lēmumu samitā martā.

ECB valdes locekļu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai ES dalībvalstu pilsoņi var būt par ECB valdes locekļiem. ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tajā skaitā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Esošā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā, tāpēc Latvijai bija iespēja izvirzīt savu kandidātu šim amatam.

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas pilnvaru termiņš beigsies 2027. gadā.

Gaidāmās izmaiņas ECB valdē pievērsušas pastiprinātu uzmanību līdzsvaram šajā institūcijā. Ziņu aģentūra «Reuters» norāda, ka vēsturiski valdē dominē vīrieši no eirozonas lielākajām valstīm — Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas. Kopš ECB izveides 1998. gadā neviena no valstīm, kas agrāk atradās Padomju Savienības jūgā, nav ieņēmusi vietu valdē. «Reuters» arī norāda, ka kopš ECB izveides tikai 19% valdes locekļu bijušas sievietes.

Valdībām viceprezidenta amats ir arī iespēja vairot savu ietekmi eirozonas iestādēs. Tā kā 2027. gadā ir paredzētas izmaiņas augstākajos amatos, vairāku valstu valdības šogad pieņemto lēmumu uzskata par agrīnu iezīmi ilgākā cīņā par ietekmi.

Finanšu ministri izvērtēs kandidātu kompetenci, pieredzi eirozonas krīžu pārvaldībā un institucionālo stāžu, kā arī ņems vērā politiskos apsvērumus, piemēram, reģionālo pārstāvību un amatu sadalījumu starp dalībvalstīm. Ekonomikas un monetārās komitejas signāls par labu Kazākam un Centeno papildina šo vienādojumu ar EP preferencēm, bet izšķirošās sarunas notiks 19. janvārī starp finanšu ministriem un pēc tam martā starp ES līderiem.

FM norāda, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka Kazāka virzīšana ECB vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. «Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā ES institūcijās,» pauž Ašeradens.

FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.

FM skaidro, ka ECB viceprezidents ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.

Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu šā gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja.

Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē — diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē — maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.

Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists FM Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents «International Research and Exchanges Board» (IREX) Rīgas birojā.

Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā («Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London»).

No 2005. gada Kazāks bija «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010. gada līdz 2018. gada augustam — «Swedbank» grupas galvenā ekonomista vietnieks, «Swedbank Latvija» galvenais ekonomists un «Swedbank» grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.

Kazāks kopš 2018. gada augusta bija Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019. gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu pirmoreiz ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu.