Kariņš: Latviju un Lietuvu vieno kopīgs darbs gan ES, gan arī NATO

Kariņš norādīja, ka tikšanās laikā pārrunāta virkne tēmu, kas būtiskas abām valstīm, sākot ar kopējo drošības situāciju Baltijas reģionā, abu valstu stingro atbalstu NATO. Tāpat tika pārrunāti ieguldījumi kā individuālajā, tā arī kopējā aizsardzībā.

Puses pārrunājušas arī Baltijas valstu dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas, pēc Kariņa paustā, abām valstīm ir no svara, raugoties nākotnē. Projekts attiecas gan uz ekonomikas attīstību, gan arī uz pilnu reintegrāciju ES. Kariņš pavēstīja, ka pārrunāta arī elektrotīklu sinhronizācija, kur abas valstis ir pilnas apņēmības pabeigt šo projektu laikus vai pat ātrāk.

Ministru prezidents uzsvēra, ka tika pārrunāti arī tādi jautājumi, kas starp valstīm ir ne līdz galam atrisināti. Kā piemēru Kariņš minēja elektrotirdzniecību ar trešajām valstīm. Premjers akcentēja, ka politiskā līmenī valda vienprātība, runa ir par tehniskas dabas jautājumiem, kas vēl ir risināmi. Viņš norādīja, ka abu valstu valdības, attiecīgās ministrijas un eksperti turpinās pie tā darbu.

Savukārt Šimonīte vērsa uzmanību uz to, ka vizīte notiek jūnijā, kas Baltijas tautām ir sarežģīts mēnesis, kura laikā valstu vēsturē notika sāpīgi notikumi, no kuriem daļa tika nesen pieminēta. Viņa atzīmēja, ka tie ir notikumi, kas ir izgriezuši no Baltijas valstu vēstures 50 attīstības gadus, kuros Baltijas valstis būtu varējušais aizskriet daudz tālāk uz priekšu, iespējams, pat apsteidzot daļu no Rietumeiropas valstīm.

Viņa pateicās Latvijas valdībai par pieņemtajiem lēmumiem atvieglot ceļošanu. Tāpat Lietuvas premjerministre norādīja, ka aizvadīto mēnešu laikā lielākā daļa no darba kārtības jautājumiem bija saistīti ar Covid-19 pārvaldību un vakcināciju, kur Latvija un Lietuva ir sadarbojušās starpvalstu līmenī, kā arī ES un ministru sadarbības formētā, tomēr, kā uzsvēra Šimonīte, ir jautājumi, kas nākotnei ir svarīgāki.

Tāpat puses pārrunāja ģeopolitisko situāciju, drošību un aizsardzību. Lietuvas premjere uzsvēra, ka draudi nekur nav pazuduši, neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir tik drošas kā nekad iepriekš, bet šodien ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta. Tāpat viņa pateicās Latvijai un citām Eiropas valstu valdībām par izteikto atbalstu Lietuvai, kad uz valsti lidojošu lidmašīnu piespiedu kārtā nosēdināja Minskā.

«Mums nākas dzīvot kaimiņos tādiem režīmiem, kur cilvēktiesības, preses brīvība netiek uzskatītas par svarīgām. No vienas puses mums ir jārūpējas par savu drošību. Mums par to ir jārunā vienā balsī starptautiskos formātos. Mūsu reģiona valstis un visas ES valstis neatkāpsies no savām vērtību pozīcijām. Mēs arī turpmāk strādāsim kopā, lai baltkrievu pilsoņi atgūtu savas tiesības uz sava likteņa lemšanu un lai nodrošinātu paši savu drošību,» pauda Šimonīte.