Kariņš: «Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem»

Premjers norādīja, ka pirmdien koalīcijas sadarbības padomē runāts par nesen atklāto aizliegtās vienošanās gadījumu, ko konstatēja Konkurences padome — par karteļa sadarbību autopārvadājumu nozarē.

«Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) apņēmās nokoordinēt darbību, kā varam no šīs situācijas iziet. Proti, no vienas puses jānodrošina, ka pārvadājumi notiek un pasažieri tiek apkalpoti, bet no otras puses — ka kartelis tiek atklāts un ir sekas, un tie, kas ir bijuši iesaistīti kartelī, tur vairs nevarētu būt,» norādīja Kariņš.

«Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem, un tā ir jāturpina izskaust tur, kur to atrodam — korupcijas perēklis ir jāiztīra,» pauda premjers.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Korupcijas uztveres indeksa 2022.gada rādītājs paliek nemainīgs, liecina starptautiskā pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» (TI) publicētā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja organizācijā «Sabiedrība par atklātību «Delna»», salīdzinot ar 2021.gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs — 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu.

Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi — 2024.gadā sasniegt 64 punktus un 2027.gadā — 67 punktus. «Delnas» ieskatā šo pārliecību palielina arī fakts, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. «Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties,» akcentē organizācijā.

«Delna» secina, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.

Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par deviņiem punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, kas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi — «kukuļi», lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos — no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.

Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15.vietā, starp 38 OECD valstīm — 27.vietā un starp 180 pasaules valstīm — 39.vietā. 2022.gadā ES valstu vidējais Korupcijas uztveres indeksa rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu — 66 punktu līmenī (mīnus viens punkts).

Korupcijas uztveres indekss ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. «Delna» ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.

Indekss analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. Indekss izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 — ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas indeksa rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām.