Kariņš: Daļējs Krievijas naftas embargo ir solis pareizajā virzienā

Viņš norādīja, ka šis ir viens no lielākajiem sankciju soļiem pret Krieviju līdz šim, kas samazinās Krievijas naftas piegādes uz ES par apmēram divām trešdaļām.

Kariņš skaidroja, ka, tā kā ES ir Krievijas lielākais tirgus naftai un gāzei, šī sankciju pakete nogriezīs vismaz daļu no ienākumiem, kas finansē karu Ukrainā. Tāpat viņš uzsvēra gandarījumu par līderu vienotību, pieņemot šo lēmumu bez lielām domstarpībām.

Vaicāts, kā sarunu gaitu ietekmējusi Ungārija, Ministru prezidents atzīmēja, ka ir saprotams, kādēļ atsevišķām valstīm no Krievijas naftas atbrīvoties ir sarežģītāk. Piemēram, Latvijai ir vairākas ostas, kurās ir iespējams piegādāt naftas produktus, tomēr ES ir vairākas valstis bez pieejas jūrai, kuras balstās uz gadiem veidotu naftas infrastruktūru pa cauruļvadiem.

Kariņš skaidroja, ka arī Ungārija ir piekritusi doties virzienā uz atteikšanos no Krievijas naftas, tomēr šai valstij tādam solim vienkārši ir nepieciešams ilgāks laiks.

Tāpat politiķis norādīja, ka, viņa ieskatā, ES jau šobrīd vajadzētu virzīties uz nākamo soli sankcijās, kas nozīmētu embargo arī Krievijas dabasgāzei. Vienlaikus Kariņš izprot, ka tas būs krietni sarežģītāks process, ņemot vērā ka veidi, kā transportēt gāzi, ir krietni vien ierobežotāki par naftu.

Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

«Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu,» tviterī ierakstījis Mišels.

Eiropas Komisija bija ierosinājusi pilnībā pārtraukt Krievijas naftas importu, taču pret to iebilda Ungārija.