Kāpēc pieaug degvielas cenas? “KOOL Latvija” analīze

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.

Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Interesants fakts: kilograms tomātu vienā un tajā pašā tīklā (“Maxima”) Rīgā maksā gandrīz divreiz vairāk nekā Tallinā – 1,89 eiro pret 0,99 eiro, lai gan Latvijā PVN ir zemāks (21% pret 24%). Arī daži medikamenti Rīgā ir vairāk nekā par 20% dārgāki nekā Igaunijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Igaunija ir zemo cenu paradīze – piemēram, šī gada februārī cukini cena tur dažās dienās pieauga vairāk nekā 2,5 reizes.

Atšķirība ir vienkārša: dārzeņiem ir alternatīvas, bet dīzeļdegvielai lētu aizstājēju praktiski nav.

Kā veidojas pašizmaksa

Degvielas pašizmaksa Latvijā sastāv no vairākiem komponentiem. Pirmkārt, nodokļi ietver akcīzi, PVN un degvielas stratēģisko rezervju nodevu. Pēdējo 20 gadu laikā akcīzes nodoklis degvielai Latvijā gandrīz dubultojies, bet PVN pieaudzis no 18% līdz 21%. Tieši tāpēc degviela šodien maksā vairāk nekā 2008. gadā, kad dīzeļdegvielas cena pirmo reizi pārsniedza 1000 ASV dolāriem par tonnu.

Otrkārt, biokomponenta izmaksas. Saskaņā ar izmaiņām likumdošanā šī ziema bija pēdējais periods, kad ziemas dīzeļdegvielai nebija jāpievieno biokomponents. No 1. aprīļa situācija mainīsies. Pavasarī un vasarā maisījumam izmantos RME, bet temperatūrām krītot zem –10 °C, būs jāizmanto aukstumizturīgāks HVO, kura piemaksas ir vairākas reizes lielākas.

Ja šajā ziemā dīzeļdegvielā jau būtu bijuši 7% HVO, litra cena būtu aptuveni par 12–13 centiem augstāka.

Kas ietekmē degvielas faktisko cenu

Degvielas iepirkuma cena balstās uz Platts (S&P Global) kotācijām. Parasti tiek izmantota mēneša vidējā vai trīs dienu CIF NWE/ARA kotācija. Benzīnam tiek izmantota Gasoline 10 ppm, bet dīzeļdegvielai – ULSD 10 ppm.

Tā kā pasaules cenas tiek noteiktas ASV dolāros, pašizmaksa ir tieši atkarīga no EUR/USD kursa. Papildus jāņem vērā transportēšanas, uzglabāšanas un izsniegšanas izmaksas. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji Latvijā lielāko daļu šo izmaksu komponentu neietekmē.

Marža – tirgotāja lēmums augstas konkurences apstākļos

Marža ir katra tirgotāja individuāls lēmums, taču tā tiek noteikta ļoti konkurējošā vidē. Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem degvielas uzpildes staciju skaitiem Eiropā.

Degvielas tirdzniecība ir viens no zemākās maržas biznesiem Baltijā – vidējā neto marža ir tikai 1–2%. Salīdzinājumam – uzņēmumu “Latvenergo” vai “Conexus Baltic Grid” rentabilitāte ir ievērojami augstāka.

Vai augstas cenas ir izdevīgas?

Degvielas tirgotāji vienlaikus ir gan pārdevēji, gan pircēji. Ja pasaules cenas pieaug, uzņēmuma apgrozījums naudas izteiksmē var pieaugt, bet pārdoto litru skaits – samazināties. Tas nozīmē pieprasījuma kritumu un tirgus daļas risku.

Turklāt, lai pārdotu degvielu, to vispirms jāiegādājas. Jo augstākas biržas cenas, jo vairāk kapitāla nepieciešams biznesa uzturēšanai. Straujš cenu kāpums palielina arī finansēšanas izmaksas.

Tāpēc degvielas mazumtirdzniecība ir ne tikai zemas maržas, bet arī kapitālietilpīgs bizness. Pretēji populārām sazvērestības teorijām, degvielas tirgotāji Baltijā nav ieinteresēti uzturēt ļoti augstas cenas.

Kas notiks tālāk, un kāpēc cenas krītas lēnāk

Pašlaik valda liela nenoteiktība – nav skaidrs, kā attīstīsies konflikts Irānā, kuri enerģētikas infrastruktūras objekti varētu tikt bojāti un kad reģionā pilnībā atjaunosies droša kuģošana. Tāpēc precīzas prognozes veidot ir grūti. Var runāt tikai par cenu virzienu – un pagaidām tas ir augšupejošs.

Pirmajā kara nedēļā Platts dīzeļdegvielas kotācijas pieauga par 408,50 USD/t (~54%), kas vietējā tirgū nozīmē aptuveni +38 centus litrā. Ja pirms kara cena bija 1,52 €/l, teorētiski tā varētu sasniegt ap 1,90 €/l pie nemainīgas maržas.

“Bet jūs taču šo degvielu nopirkāt agrāk?” – tas ir biežs patērētāju jautājums. Tomēr, ja degviela tiek iegādāta pēc mēneša vidējās Platts cenas, precīza krājumu pašizmaksa kļūst zināma tikai mēneša beigās. Tāpēc pastāv risks, ka mēneša sākumā pārdotā degviela vēlāk izrādīsies pārdota zem pašizmaksas.

Arī SPOT darījumos pastāv risks, ka cenu svārstību dēļ degviela tiks pārdota lētāk nekā nākamā piegāde.

Kāpēc cenas krītas lēnāk? Degvielas tirgū galvenais ir risku vadība. Ja cenas krīt mēneša sākumā, tirgotāji biežāk samazina cenas ātrāk. Ja kritums notiek mēneša otrajā pusē, cenu samazinājums var būt lēnāks, jo mēneša sākuma augstās kotācijas joprojām ietekmē vidējo cenu. Tāpēc cenu inerci bieži izraisa cenu formulas īpatnības, nevis tirgotāju “mantkārība”.

Raksta tapšanas laikā biržas kotācijas jau paspēja atgriezties pie 6. marta līmeņa, dodot zināmu cerību uz situācijas stabilizāciju.