IZM: Daļa revīzijas secinājumu par pamatizglītību vairs neatspoguļo pašreizējo situāciju

Ministrija norāda, ka revīzija bijusi nepieciešama, jo tā sniedz faktoloģisku pamatojumu un apstiprina tās rīcībā esošo informāciju par izaicinājumiem pamatizglītībā. Revīzijā ietvertie dati un secinājumi apliecina nepieciešamību turpināt sāktās reformas un īstenot plānotās politikas iniciatīvas. Vienlaikus IZM uzsver, ka revīzija aptver laika posmu no 2021. līdz 2024. gadam, bet situācija 2026. gadā jau ir citā attīstības stadijā.

IZM atgādina, ka 2025. gadā tika organizēti seši semināri izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvaldēm visā Latvijā. To laikā tika izvērtēta iepriekš īstenoto pārmaiņu kvalitāte, analizēti izaicinājumi un sniegts padziļināts ieskats jautājumos, kas iekļauti revīzijā. Balstoties uz šīm diskusijām, ministrija sagatavojusi rīcības plānu, kā arī uzsākusi darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes un grozījumiem 2026. gadā un turpmāk.

IZM uzskata, ka atsevišķi revīzijas secinājumi var radīt priekšstatu, ka problēmas līdz šim nav risinātas, tomēr daļa no konstatētajiem jautājumiem jau ir iekļauti īstenošanas procesā un tiek pakāpeniski risināti.

Komentējot Valsts kontroles ieteikumus, IZM norāda, ka tie kopumā ir saprotami un var kalpot kā pamats sistēmas uzlabošanai. Darbs pie ieteikumu ieviešanas balstās četros principos — pamatizglītības pieejamības nodrošināšanā ikvienam bērnam, sistēmiskas kvalitātes prasību izveidē, atbalsta sistēmas stiprināšanā visiem izglītībā iesaistītajiem un valsts budžeta iespēju ievērošanā.

Kā būtiskākos problēmu cēloņus IZM min līdzšinējo finansēšanas modeli «Nauda seko skolēnam», pamatizglītības standarta ieviešanas grūtības pandēmijas laikā, kā arī straujās pārmaiņas sabiedrībā, darba tirgū un tehnoloģiju attīstībā.

Vienlaikus IZM ir atšķirīgs redzējums par dažiem Valsts kontroles ziņojumā ietvertajiem apgalvojumiem, tostarp par skolu autonomiju, vērtēšanas darbu veidiem un mācību satura apguves organizēšanu.

IZM nepiekrīt apgalvojumam par izglītības iestāžu neierobežotu brīvību obligātā satura īstenošanā, norādot, ka autonomija tiek īstenota valsts standarta ietvaros un ar skaidri noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat uzsvērts, ka mācību kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc tradicionālās mācību stundas formāta, jo mūsdienīgs pedagoģiskais process ietver dažādas mācību metodes, tostarp mācības ārpus skolas telpām.

Atsevišķi precizējumi sniegti arī par diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, uzsverot to atšķirīgos mērķus un īstenotājus. IZM norāda, ka ziņojumā šie jēdzieni vietām interpretēti nepilnīgi, un uzsver, ka izglītības iestādēm un pašvaldībām ir tiesības atbilstoši prioritātēm izmantot dažādus vērtēšanas instrumentus.

Tāpat norādīts, ka skolām ir pieejama vienota metodika darbam ar talantiem, tostarp konkrēti indikatori un metodiskie ieteikumi. Galvenais izaicinājums esot šo rīku pilnvērtīga ieviešana praksē. Atbalsts skolēniem ar atšķirīgām vajadzībām balstīts diferenciācijā un individuālā pieejā, kas prasa augstu pedagogu profesionālo kompetenci, papildu laiku un sabiedrības izpratni par mūsdienīgu mācību procesu.

IZM uzsver, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā ieviesta diferencēta akreditācijas sistēma, kā arī pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kam sekos pakārtoto normatīvo aktu pilnveide. Akreditācijas izmaksu pieaugums atbilst kopējām tendencēm izglītības nozarē, tostarp pedagogu atalgojuma pieaugumam un finansējuma palielinājumam izglītības programmu īstenošanai.

Vērtējot revidentu secinājumus, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) norāda, ka izglītības pieejamības vērtēšanai izmanto dažādas metodes. Tostarp ņem vērā skolēnu uzņemšanas un pabeigšanas rādītājus, apmeklējumu, pāreju starp izglītības līmeņiem, skolu neapmeklējušo bērnu skaitu, reģionālās atšķirības, kā arī skolu fizisko pieejamību bērniem, tostarp ar mācīšanās grūtībām. Lai padziļināti analizētu situāciju, IZM pasūtījusi pētījumu skolēnu sociālekonomiskā stāvokļa indeksa izstrādei, kas līdz gada beigām ļaus detalizēti vērtēt katru skolu un izglītības nevienlīdzību dažādās vecuma grupās un reģionos.

Politiķe norāda, ka Valsts kontroles revīzija sakrīt ar darbu pie izglītības nākotnes plānošanas. Izglītībai ir būtiska loma redzējumā par valsts attīstību līdz 2050. gadam, un šobrīd notiek darbs pie piedāvājuma «Izglītība 2050». Vienlaikus veikti vairāki izvērtējumi, tostarp analizēta jaunā mācību satura «Skola 2030» ieviešana. Secināts, ka paši standarti ir mūsdienīgi, taču galvenās problēmas saistītas ar ieviešanas procesu. Pēc Melbārdes sacītā, pašlaik tiek vērtētas iespējas veikt uzlabojumus esošajā standartā, jo jauna standarta izstrāde prasītu ievērojamus resursus un laiku.

Melbārde piekrīt, ka kvalitatīvas izglītības jēdziens ir definēts normatīvajos aktos, taču praksē trūkst konkrētu prasību sistemātiskai kvalitātes nodrošināšanai. Viens no šā gada uzdevumiem ir stiprināt uzraudzību, tostarp pilnveidot izglītības monitoringu. Šopavasar plānots īstenot pirmos monitoringa darbus par pamatprasmēm un pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, savukārt vasarā paredzēts sagatavot pārskatus katrai skolai un pašvaldībai.

Valsts līmenī tas ļaus mērķtiecīgāk strādāt ar pedagogiem un skolu vadību, piedāvājot nepieciešamās profesionālās pilnveides programmas, klāsta Melbārde. Paralēli sākta sadarbība ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) nacionālās vērtēšanas sistēmas izveidē.

Vēl viena IZM prioritāte šogad būs vecāku lomas stiprināšana izglītības procesā, veicinot sadarbību ar vecāku organizācijām. Situācija, kurā vecāki un pedagogi nonāk konfliktā, nav normāla, vērtē Melbārde.

Vienlaikus politiķe vērš uzmanību, ka pērn veikti vairāki uzlabojumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas, atgādinot par lēmumu pakāpeniski pāriet uz jauno finansēšanas modeli «Programma skolā». Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, bet daļa pasākumu jau tiek īstenoti, tostarp nodrošinot finansējumu atbalsta personālam.

Reformu pilnā apjomā ieviesīs no septembra, savukārt pēc diviem līdz trim gadiem paredzēts padziļināti izvērtēt, kā jaunais finansēšanas modelis darbojas praksē.

Vienlaikus šogad valdībā plānots iesniegt noteikumus par sistēmiskām prasībām izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Pēc šo prasību ieviešanas būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai vērtētu to ietekmi, jo izmaiņas skars arī akreditācijas procesu. Ministre uzsver, ka būtiskāka ietekme uz izglītības kvalitāti parasti ir vērtējama ilgākā laika posmā, un dziļāka analīze būtu veicama apmēram pēc pieciem gadiem.

Valsts izglītības attīstības aģentūrā informē, ka saistībā ar pamatizglītības standartu turpmākā uzmanība tiks pievērsta vienotai pieejai mācību priekšmetu integrācijā. Plānots stiprināt pienākumu izglītības iestādēm informēt par izmaiņām mācību procesā. Vienlaikus pārskatīs mācību programmas, precizējot stundu skaitu un iekļaujot alternatīvas mācību formas, lai stiprinātu skolu tradīcijas.

Kā vēstīts, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.

Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.