Izglītības psiholoģe: Latvijas vardarbīgā sabiedrība motivē bērnus skolās ņirgāties vienam par otru

Ja nemainīsies attiecības sabiedrībā, tad bērniem arī būs grūti saprast, kāpēc viņi nevar šādi rīkoties, uzsvēra speciāliste.

Izcelto problēmu paplašināja arī vecāku organizācijas «Mammām un tētiem» vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, skaidrojot, ka skola ir savā veidā Latvijas sabiedrības tuvplāns, jo sabiedrības problēmas un aktuālās diskusijas tēmas atspoguļojas arī skolēnu vidū. Būtiski esot arī risināt vardarbību ģimenēs, jo bieži bērni šo vardarbību pārnes uz skolu.

Savukārt pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs uzsvēra, ka ņirgāšanās skolā var negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu nākotnes karjeras iespējas. Eksperts stāstīja, ka klasēs, kur notiek ņirgāšanās, izteikti pazeminās vidējās atzīmes ne tikai cietējiem un pāridarītājiem, bet arī pārējiem klasesbiedriem.

Bērnu un pusaudžu atbalsta organizācijas «Plecs» vadītājs Jānis Erts pasākumā skaidroja, ka ņirgāšanās skaidri parāda, ka pusaudži nemāk veselīgi risināt konfliktsituācijas, un ja viņiem to neiemācīs darīt skolas laikā, tad šādas problēmas turpināsies arī tad, kad viņi būs pieauguši.

Savukārt Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa uzsvēra, ka izglītības iestādes nevar slēpt faktu, ka šāda problēma pastāv. Pedagogiem esot jāsadarbojas ar bērna vecākiem un jārāda šiem vecākiem, ka ņirgāšanās notiek, un tikai sadarbības veidā varēs efektīvi to risināt.

Lai risinātu minētās problēmas, speciālisti izveidojuši jaunu, īpaši šai kampaņai veltītu saturisko pieeju ņirgāšanās novēršanai «Atā ņirgāšanās».

Kā tika skaidrots kampaņas atklāšanas pasākumā, šī saturiskā pieeja palīdzēs vairākos līmeņos risināt ņirgāšanās situācijas skolās. Tā iemācīs skolotājiem laicīgi un kvalitatīvi reaģēt uz notiekošo ņirgāšanos, jo ir būtiski, ka skolotājs ne tikai reaģē laicīgi, bet arī reaģē tā, lai novērstu tālāko ņirgāšanos, nevis motivētu to vēl vairāk.

Saturiskajā pieejā ir iekļauta informācija, kā pedagogiem veicināt sarunu ar vecākiem, pāridarītāju un klasi.

Papildus pieeja palīdzēs apmācīt visas iesaistītās puses, primāri pašus bērnus, reaģēt šajās situācijās un apturēt pāridarītāju, kā arī veicināt preventīvus pasākumus. Kā piemēru Erts izcēla ideju, ka bērni, tā vietā lai pastāstītu, kas ir konkrētais pāridarītājs, var pateikt vietu, kur norisinās ņirgāšanās, lai nākotnē būtu iespējams šo vietu novērot.