«Nevar salīdzināt brīvu vēlēšanu ceļā ievēlētu tiesiskas valsts valdību ar totalitāru režīmu. Tas noniecina totalitāro režīmu terora upuru un viņu tuvinieku ciešanas,» Kallasa atbildēja uz EKRE parlamenta frakcijas jautājumu.
Viņa arī norādīja, ka Igaunija nav izteikusi protestu saistībā ar Gobzema aizturēšanu.
«Latvijas Republika ir tiesiska valsts, un katrs Latvijas pilsonis var aizstāvēt savas tiesības Latvijā, bet pēc tam arī ārpus valsts robežām, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā,» paskaidroja Kallasa.
Šomēnes EKRE frakcijas deputāti partijas priekšsēdētāja Martina Helmes vadībā lūdza Igaunijas premjerministri pievērst uzmanību Gobzema aizturēšanai Latvijā.
«Zināms, ka Igaunija aktīvi kritizējusi autoritāro režīmu rīcību, apspiežot opozīciju, kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā. Tagad mēs redzam, ka tādas pašas tendences ir sasniegušas mūsu dienvidu kaimiņvalsti Latviju. Latvijā ir nolemts, ka Saeimas un pašvaldību deputāti, kuri nav vakcinējušies vai izslimojuši koronavīrusa infekciju, nevar pildīt savus pienākumus. Turklāt 6.decembrī tika aizturēts parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kuram ir deputāta neaizskaramība,» klāstīja Helme.
«Vai Igaunijas Republikas valdība ir izteikusi protestu par tādu kaimiņvalsts valdības rīcību? Otrkārt, vai Igaunijas Republikas valdība šajā situācijā saskata paralēles ar Aleksandra Lukašenko un Vladimira Putina režīmu īstenotajiem pasākumiem? Un, treškārt, vai valdība ir izskatījusi iespējas tādā pašā veidā vērsties pret Igaunijas parlamenta deputātiem?» EKRE frakcijas deputāti vēstulē jautāja Igaunijas premjerei.
Kallasa norādīja, ka tādus pasākumus Igaunijas valdība nav izskatījusi, jo parlamentam ir pašorganizācijas tiesības.
Jau ziņots, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija neatzina, ka Saeimas deputāta Gobzema (LuK) aizturēšanas decembra sākumā būtu bijušas politiski motivētas vai traucējušas Saeimas darbību.
Normatīvie akti paredz, ka, ja Saeimas deputāts pēc administratīvās aizturēšanas ticis atbrīvots, Saeima var pieņemt zināšanai to, ka deputāts ir atbrīvots un pret viņa brīvības ierobežošanu parlamentam nav nekādu iebildumu. Tomēr Saeima var arī paust nostāju, ka notikušajai brīvības ierobežošanai nepiekrīt, jo tā bijusi politiski motivēta vai traucējusi Saeimas darbu.
Vienlaikus Satversmes 29.pants nosaka, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima, taču parlamenta locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks sēdē skaidroja, ka atbilstoši Satversmes 29.pantam policija vērsusies parlamentā ar paziņojumu par VP īstenoto administratīvo aizturēšanu attiecībā pret Gobzemu Tukumā, Ventspilī un Liepājā. Ruks uzsvēra, ka Gobzems pārkāpis vairāku likumu normas, kā arī nav pakļāvies likumīgām prasībām.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.