Ģimenes ārstu piemaksas par darbu laukos aprēķinā turpmāk ņems vērā arī attālumu līdz universitātes slimnīcai

Līdz šim ģimenes ārstu praksēm par darbu lauku teritorijās maksāja ikmēneša fiksētu piemaksu atkarībā no darbības pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita. Veselības ministrija (VM) secinājusi, ka esošais modelis nepietiekami atspoguļo reālos darba apstākļus attālākos reģionos un nemotivē ārstus izvēlēties darbu ārpus lielajām pilsētām. Piemēram, prakse 60 kilometru un 200 kilometru attālumā no Rīgas līdz šim varēja saņemt vienādu piemaksu, ja iedzīvotāju blīvums teritorijā bija līdzīgs.

Saskaņā ar izmaiņām piemaksas apmēru turpmāk ietekmēs arī attālums līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai. Vienlaikus paredzēts ņemt vērā prakses noslodzi — piemaksa būs atkarīga no tā, vai ģimenes ārsta prakses vidējais klātienes apmeklējumu skaits darba dienā pārsniedz 75% un vai reģistrēto pacientu aptvere vecuma grupās no 12 līdz 17 gadiem un no 65 gadiem pārsniedz 85%.

VM uzskata, ka šāda pieeja ļaus objektīvāk ņemt vērā darba apstākļus attālākās teritorijās un veicinās ģimenes ārstu noturību reģionos, nodrošinot primārās veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem.

Iecerēts, ka jaunā piemaksas kārtība palielinās ģimenes ārstu noturību un piesaisti reģioniem, lai nodrošinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Latvijas reģionos, vienlaikus stiprinot ģimenes ārstu prakšu ilgtspēju.

Attiecīgi šogad plānotā piemaksa par iedzīvotāju blīvumu paredzēta 575 eiro mēnesī teritorijās ar 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, 860 eiro mēnesī teritorijās ar 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un 1150 eiro mēnesī teritorijās ar mazāk nekā 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, savukārt, ja teritorijā ir ir vairāk nekā 500 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru — piemaksas nav.

Papildus šogad paredzēta piemaksa par attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai, nosakot, ka praksēm 100 līdz 149 kilometru attālumā tā būs 300 eiro mēnesī, 150 līdz 199 kilometru attālumā — 500 eiro mēnesī, 200 līdz 249 kilometru attālumā — 740 eiro mēnesī, bet praksēm, kas atrodas 250 kilometru un lielākā attālumā, — 895 eiro mēnesī. Praksēm, kas atrodas tuvāk par 100 kilometriem, attāluma piemaksa nav paredzēta.

Savukārt 2027. gadā piemaksas par iedzīvotāju blīvumu paredzētas 475 eiro mēnesī teritorijās ar 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, 755 eiro mēnesī teritorijās ar 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un 1035 eiro mēnesī teritorijās ar mazāk nekā 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, bet teritorijās ar vairāk nekā 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru piemaksa netiks maksāta.

Attāluma piemaksas 2027. gadā paredzētas 180 eiro mēnesī praksēm 100 līdz 149 kilometru attālumā no klīniskās universitātes slimnīcas, 395 eiro mēnesī praksēm 150 līdz 199 kilometru attālumā, 620 eiro mēnesī praksēm 200 līdz 249 kilometru attālumā un 770 eiro mēnesī praksēm, kas atrodas 250 kilometru un lielākā attālumā.

Grozījumi paredz arī pārejas regulējumu, nosakot, ka Nacionālais veselības dienests pārrēķinās lauku piemaksu par 2026. gada janvāri un februāri atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai un aprēķināto starpību izmaksās ģimenes ārstu praksēm līdz šī gada 20. aprīlim.

Pasākums tiks finansēts apakšprogrammā «Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana». Pasākumam 2026. gadā paredzēti 4 800 000 eiro, 2027. gadā — 3 778 064 eiro, bet 2028. gadā un turpmāk ik gadu — 3 678 064 eiro. Finansējums iestrādāts valsts budžetā 2026. līdz 2028. gadam.

Kā vēstīts, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) ieskatā piedāvātais modelis ir netaisnīgs un nesaimniecisks. uzskata, ka VM piedāvātais modelis paredz piemaksas arī praksēm pilsētās, tostarp lielajās pilsētās, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no klīniskās universitātes slimnīcas.

Asociācijas ieskatā attāluma kritērijs nav saistīts ar ģimenes ārsta darba apjomu, darba apstākļiem vai sniegto pakalpojumu klāstu. LĢĀA atbalsta esošo piemaksu par iedzīvotāju blīvumu pārskatīšanu un palielināšanu, ņemot vērā piemaksas būtību, bet iebilst pret «vienkāršotu un paviršu pieeju» — attāluma piemaksu no Rīgas.

LĢĀA ieskatā primārā veselības aprūpe nav funkcionāli pakārtota terciārās aprūpes iestādēm, līdz ar to piemaksu sasaistīšana ar attālumu līdz universitāšu klīnikām esot nepamatota.

Asociācija arī vērš uzmanību uz situācijām, kad vienāda apmēra attāluma piemaksa varētu tikt maksāta praksēm ar būtiski atšķirīgu pacientu skaitu. Piemēram, praksēm, kas atrodas vairāk nekā 250 kilometru attālumā no Rīgas, par 500 un 2000 pacientu aprūpi paredzēta vienāda 895 eiro mēneša piemaksa. LĢĀA uzskata, ka šādā modelī par relatīvi nelielu pacientu skaitu var tikt maksāta līdz pat 99% piemaksa no kapitācijas naudā iekļautās ārsta algas, kamēr lielākas prakses saņemtu aptuveni 25%.

Tāpat lielajās pilsētās, kur pieejami reģionālo slimnīcu pakalpojumi, piemaksas paredzētas 300 līdz 740 eiro mēnesī jeb vidēji 11% līdz 26% no valsts apmaksātās ārsta algas tarifos, kamēr citās pilsētās, kas atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no universitāšu klīnikām, piemaksas nav plānotas.

LĢĀA norāda, ka 2026. gadā vidējais blīvuma piemaksas apmērs noteikts 41% no valsts apmaksātās ārsta algas tarifos, savukārt vidējā attāluma piemaksa — 24% apmērā jeb 11% līdz 31% atkarībā no attāluma.

Asociācijas ieskatā attāluma piemaksas saņemšanai paredzētie kritēriji — 75% no vidējā klātienes apmeklējumu skaita darba dienā un 85% pacientu aptvere vecuma grupās no 12 līdz 17 gadiem un no 65 gadiem — ir formāli un relatīvi viegli izpildāmi.

Asociācija uzskata, ka attāluma piemaksas ieviešana nepietiekami un neefektīvi veicinās jauno ārstu piesaisti reģioniem, tāpēc būtu jāparedz citi mehānismi, tostarp vienreizējas kompensācijas ārstiem, kas pārņem praksi vai sāk darbu teritorijās, kur ilgstoši trūkst ģimenes ārsta, kā arī diferencēts atbalsts pierobežas joslā.