Ģenerālprokurors: Prasības robežas žoga izbūvei tiek mainītas, lai legalizētu uz robežas «samahinēto»

To Stukāns sacīja pēc deputāta Raimonda Bergmaņa (ZZS) jautājuma par iespējamiem iebildumiem, kāpēc Iekšlietu ministrija robežas sakārtošanai nevar izmantot administratīvi ātrāku ceļu, kādu jau iepriekš izmantoja Aizsardzības ministrija.

Bergmanis arī vaicāja, vai Baltkrievijas robežas aizsardzības jeb nostiprināšanas darbiem traucēs vai netraucēs Valsts kontroles (VK) negatīvais ziņojums par robežbūvi un Iekšējās drošības biroja izskatītās lietas attiecībā uz konkrētām amatpersonām.

Ģenerālprokurors Stukāns gan arī pozitīvi novērtēja, ka vismaz pašlaik notiek virzība, lai reglamentētu uz robežas veicamos darbus. Viņš norādīja, ka pie pašlaik paredzētajiem ap 20 miljoniem eiro līdzekļiem atkal pastāv riski par to izmantošanu, kaut gan atbildīgās iestādes tam sekos līdzi.

Stukāns parlamentāriešiem atbildēja, ka, ja iepriekš attiecīgajos procesos būtu iesaistīti godīgi cilvēki un amatpersonas, tad atbilstoši VK paustajam jau 2019. un 2020.gadā viss būtu paveikts attiecībā uz robežas nostiprināšanas darbiem.

Pašreizējie kriminālprocesi un izmeklēšanas «nevar neko kavēt» attiecībā uz tālāk veicamajiem darbiem, jo kriminālprocess notiek jau par vēsturē notikušajiem noziegumiem, kur Valsts robežsardzes amatpersonas un būvnieks vienkārši krāpšanas rezultātā ir zaguši naudu no valsts valsts budžeta, norādīja Stukāns.

Ģenerālprokurors atzīmēja, ka saistībā ar šo krāpšanu un zagšanu netika izpildīts iepriekš uzdotais pasūtījums par darbiem uz robežas, jo tika meklēti veidi kā ietaupīt un līdz ar to iedzīvoties uz valsts budžeta rēķina.

Stukāns norādīja, ka prasības Latvijas austrumu robežas robežas žoga izbūvei tiek mainītas, lai tiktu legalizēts tas, kas iepriekš uz robežas tika samahinējot uzbūvēts. Līdz šai dienai neviena būvvalde, būvuzraugi nepieņem šo uzbūvēto projektu, jo tas, kas ir sabūvēts uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, neatbilst prasībām, akcentēja tiesībsargājošās iestādes vadītājs.

«Kāpēc neviens to neredzēja, kāpēc viņi visu to legalizēja un turpināja (..) neatbilstoši projektam darīt — to visu vērtē, lietas tiks virzītas un jau šobrīd daļa lietu ir prokuratūrā vai aizsūtītas uz tiesu,» pastāstīja ģenerālprokurors.

Saeima un komisija šodien skata vairākus valdības virzītos likumu grozījumus, lai straujāk izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru. No Bergmaņa un deputātu Māra Možvillo (PCL) puses gan izskanējušas bažas par to, ka Ministru kabineta atsevišķu noteikumu izstrādes maksimālais laiks noteikts tik ilgs — 2023. un 2026.gads.

Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.