ES dalībvalstis panāk vienošanos par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Pārskatītā plāna apstiprināšanas process sāksies otrdien ES valstu par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmē.  Pēc diplomātu teiktā, problēmām ar kvalificēto vairākumu nevajadzētu būt.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām,.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls. 

Jau ziņots, ka EK pagājušajā nedēļā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

«Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs,» norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.