Elektroenerģijas vidējā tirgus cena janvārī Latvijā pieauga par 83%

Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena palielinājās par 82%, sasniedzot 152,47 eiro par MWh, bet Igaunijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 110% un sasniedza 154,44 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenas janvārī «Nord Pool» biržā strauju kāpumu piedzīvoja visās tirdzniecības zonās. Mēneša laikā zemākā elektroenerģijas cena 15 minūšu tirdzniecības intervālā Baltijā bija 7,65 eiro par MWh, savukārt augstākā cena sasniedza 441,58 eiro par MWh. Vienlaikus arī «Nord Pool» sistēmas cena janvārī pieauga īpaši strauji — par 95%, sasniedzot 103,37 eiro par MWh, kas norāda uz kopēju cenu pieauguma tendenci plašākā Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgū.

Elektroenerģijas cenu straujo pieaugumu janvārī Baltijas valstīs noteica vairāku faktoru vienlaicīga ietekme. Īpaši aukstie laikapstākļi būtiski palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, savukārt augstās cenas Ziemeļvalstīs ierobežoja lētākas elektroenerģijas importa iespējas uz Baltijas reģionu. Vienlaikus samazinājās vēja elektrostaciju izstrāde, kā rezultātā būtiski palielinātā pieprasījuma segšanai bija jāpaļaujas uz dārgāku fosilās elektroenerģijas ražošanu.

Baltijas valstīs janvārī tika fiksēts izteikti augsts elektroenerģijas patēriņš, ko galvenokārt noteica ilgstoši zemās gaisa temperatūras. Pieejamo datu periodā kopš 2010. gada vairākās valstīs tika sasniegti jauni patēriņa rekordi. Nedēļā no 26. janvāra līdz 1. februārim Igaunijā un Lietuvā tika fiksēti jauni nedēļas elektroenerģijas patēriņa rekordi — attiecīgi 229,59 gigavatstundas (GWh) un 339,3 GWh. Augstais elektroenerģijas pieprasījums saglabājās visa mēneša garumā, kā rezultātā 2026. gada janvāris Latvijā kļuva par otru augstāko elektroenerģijas patēriņa mēnesi ar patēriņu 751,81 GWh, savukārt Igaunijā un Lietuvā janvāra patēriņš sasniedza absolūtus mēneša rekordus — attiecīgi 942,44 GWh un 1413,44 GWh, apliecinot būtisku auksto laikapstākļu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu visā Baltijas reģionā.

Janvārī elektroenerģijas imports Baltijas reģionā pirmo reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā samazinājās, sarūkot par 7%, salīdzinājumā ar decembri. Imports no Somijas uz Igauniju caur «EstLink-1» un «EstLink-2» savienojumiem samazinājās par 21%, neraugoties uz to, ka visa mēneša garumā bija pieejama maksimālā uzstādītā pārvades jauda. Importa kritumu būtiski ietekmēja augstās elektroenerģijas cenas Somijā — janvārī vidējā cena sasniedza 117,27 eiro par MWh, kas ir 3,3 reizes vairāk nekā decembrī, savukārt janvāra pēdējā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena Somijā pieauga līdz 180,33 eiro par MWh. Tā rezultātā noslēdzošajā mēneša nedēļā elektroenerģijas imports no Somijas uz Baltijas reģionu bija būtiski zemāks nekā mēneša vidējais līmenis, ievērojami ietekmējot elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs.

Vienlaikus elektroenerģijas plūsma no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur «NordBalt» savienojumu palielinājās par 12%, bet imports no Polijas uz Lietuvu caur «LitPol» pieauga 2,3 reizes, tomēr šo savienojumu importa kāpums nespēja kompensēt straujo elektroenerģijas importa samazinājumu no Somijas.

Janvārī vēja elektrostaciju elektroenerģijas izstrāde Ziemeļvalstīs samazinājās par 16%, savukārt Baltijas valstīs samazinājums bija 3%, salīdzinājumā ar decembri. Turpretī atomelektrostaciju (AES) jaudu pieejamība Ziemeļvalstīs pieauga līdz 98%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, veicinot elektroenerģijas ražošanas apjoma pieaugumu Zviedrijā par 15% un Somijā par 2%.

Janvārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs sasniedza 3109 GWh, kas ir par 23% vairāk nekā decembrī un par 22% vairāk nekā 2025. gada janvārī. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 20%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot attiecīgi 752 GWh un 944 GWh, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņš Latvijā palielinājās par 14%, bet Igaunijā — par 23%. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1413 GWh, kas ir par 27% vairāk nekā decembrī un par 24% vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs janvārī palielinājās par 36%, salīdzinot ar decembri, un par 13%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, kopējam ražošanas apjomam sasniedzot 2190 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga līdz 746 GWh, kas ir par 46% vairāk nekā decembrī, turklāt šis apjoms pārsniedza visus pagājušā gada mēneša rādītājus. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde sasniedza 959 GWh, kas ir par 27% vairāk nekā decembrī. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācijas apjoms pieauga līdz 486 GWh, palielinoties par 43%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Janvārī Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 70%. Attiecība Latvijā bija 99%, Lietuvā — 68%, bet Igaunijā — 51%.

Janvāra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā samazinājās no 443 kubikmetriem sekundē līdz 287 kubikmetriem sekundē, savukārt mēneša otrajā pusē pietece pakāpeniski palielinājās, tomēr mēneša noslēdzošajās dienās atkal saruka līdz 321 kubikmetram sekundē. Daugavas sasalšanas ietekmē vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 340 kubikmetrus sekundē, kas ir par 54% mazāk nekā decembrī un par 27% zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja — 468 kubikmetriem sekundē.

Ražošana «Latvenergo» stacijās janvārī pieauga, kopumā saražojot 682 GWh elektroenerģijas. Elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās (HES) samazinājās par 49% salīdzinājumā ar decembri, ievērojami zemākas ūdens pieteces Daugavā ietekmē kopējam apjomam veidojot 159 GWh. Savukārt kopējo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu «Latvenergo» stacijās noteica būtisks izstrādes kāpums termoelektrostacijās, kur ražošana palielinājās 3,9 reizes, sasniedzot 523 GWh, kas ir augstākais rādītājs pieejamo datu periodā kopš 2012. gada. To veicināja vēsturiski augsts elektroenerģijas pieprasījums ārkārtīgi auksto laikapstākļu dēļ, kas lielāko mēneša daļu ļāva termoelektrostacijām (TEC) darboties tuvu maksimālajai uzstādītajai jaudai.

Janvārī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta «Nordic Futures» cena pieauga par 38%, sasniedzot 84,99 eiro par MWh, kamēr nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 10%, līdz 42,60 eiro par MWh. Cenu kāpumu veicināja aukstie laikapstākļi un ar tiem saistītais augstāks elektroenerģijas pieprasījums, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, jo hidrobilances rādītājs bija 12,9 teravatstundas (TWh) zem ilgtermiņa normas, būtiski ierobežojot hidroelektrostaciju ģenerāciju.