Eksperts: Šī ziema ir izšķirošs brīdis, kad Krievijai izdarīt spiedienu uz Ukrainu

Rostoks sprieda, ka ir pareizi saistīt to, kas notiek pie Ukrainas robežām, Baltkrievijā un to, kas notiek starptautiskajā gāzes tirgū. 

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko noteikti koordinē savas darbības ar Krieviju, taču Rostoks nedomā, ka ir bijusi tieša pavēle no Maskavas saasināt situāciju uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienību (ES). «Tā, visticamāk, ir viņa pašiniciatīva, taču to precīzi nevar zināt. Tikpat labi tā ir daļa no plāna, kuru spēlē Krievija,» norādīja Rostoks.

Ja situācija uz Baltkrievijas un ES robežas saasināsies, tad tas Krievijai radītu papildu iespējas un vienlaikus papildu riskus.

Rostoks uzskata, ka šī ziema ir tas brīdis, kad Krievija vēlētos izdarīt izšķirošu spiedienu uz Ukrainu, jo Krievija savus mērķus šajā valstī nav sasniegusi. 

Eksperts atgādināja, ka 2008.gadā NATO Bukarestes samitā tika pausta «liktenīgā» frāze noslēguma komunikē, ka Ukraina un Gruzija kaut kad nākotnē kļūs par NATO dalībvalstīm.

Krievijai ir nepieņemama šo valstu virzība NATO virzienā, savukārt rietumvalstīs tika uzskatīts, ka, kamēr Ukrainai netiek dotas konkrētas cerības par iestāšanos aliansē, tikmēr Krievija būs apmierināta ar esoši lietu stāvokli Ukrainā. Taču tagad redzams, ka Krievija nav apmierināta ar esošo lietu stāvokli Ukrainā, pauda Rostoks.

Saskaņā ar viņa teikto, Krievija vēro to, kas notiek praktiski Ukrainā, un šajā valstī notiek arvien lielāka sadarbība ar NATO dalībvalstīm. «No Krievijas puses raugoties šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts, kad Krievija vēlētos to visu apturēt. Šoziem tas spiediens uz Ukrainu ir milzīgs, un varbūt tur varētu palīdzēt vēl viena krīze uz Baltkrievijas-ES robežas. Tas būtu izaicinājums arī jaunajai Vācijas valdībai,» norādīja Rostoks.

Jau ziņots, ka Lukašenko režīms jau kopš jūnija aktīvi atbalsta nelegālo migrāciju uz ES valstīm, izmantojot migrantus kā ieroci pret Latviju, Lietuvu un Poliju vērstā hibrīdkarā.

Savukārt Ukrainas izlūkdienests informējis, ka Krievija pie valsts robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 90 000 karavīru, norādot, ka tas varētu liecināt par iebrukuma gatavošanu janvāra beigās vai februāra sākumā.