Eksperts: Krievija izdara spiedienu, lai panāktu nedaudz ātrāku Baltkrievijas integrāciju

Viņš arīdzan norādīja, ka pušu panāktās vienošanās nav pārsteigums, jo kādu laiku jau notiek centieni integrēt Baltkrieviju Krievijā. Balodis uzsvēra, ka pagaidām parakstītās vienošanās nav publiski pieejamas, tomēr tas rada jautājumus, kad šīs vienošanās tiks praktiski īstenotas un kādā veidā. Tāpat, eksperta ieskatā ir jājautā, vai šī nebūs viena no tām reizēm, kad vienošanās paliek tikai uz papīra un praksē netiek pilnvērtīgi īstenota.

«No tā izriet vēl viens būtisks jautājums, ko Krievija aktīvi Baltkrievijai uzspiež, — militārā sadarbība un Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā. Manuprāt, arī Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā ir viens no iemesliem, kāpēc Putins izteicās, ka netiks pieļauta nekāda iejaukšanās Baltkrievijas iekšlietās no malas un ka Krievija ir gatava aizstāvēt un aizsargāt Baltkrieviju,» sacīja APPC pētnieks.

Baloža ieskatā, no vienas puses, tas galvenokārt ir brīdinājums rietumvalstīm, ka Krievija ir gatava iestāties par Baltkrieviju, bet, no otras puses, tas var kļūt par savdabīgu ieganstu, ar kuru Krievija varētu pamatot savu militāro sadarbību ar Baltkrieviju, uzdodoties par Baltkrievijas aizsargu.

«Tas ir brīdinājums arī Eiropai un Ukrainai — Baltkrievija faktiski var kļūt par nosacīti jaunu fronti attiecībā pret Ukrainu, ja Baltkrievijā pastiprināsies Krievijas militārā klātbūtne. Jāņem vērā, ka Baltkrievija izlēma iegādāties bruņojumu no Krievijas. Līdz ar to rodas jautājumi par to, kā šis bruņojums tiks izmantots, kā darbosies Krievijas un Baltkrievijas kopīgi izveidotais kaujas mācību centrs. Šeit ir šķietama tendence, ka Krievijas militārā klātbūtne pastiprinās,» uzsvēra Balodis.

Viņš arī uzsvēra, ka vienlaikus Krievija izdara spiedienu arī uz Lukašenko režīmu, jo, no vienas puses, Baltkrievijas autoritārais līderis ir ieinteresēts sadarbībā ar Krieviju, lai no tās saņemtu gan politisku, gan ekonomisku atbalstu. Tajā pašā laikā, pēc pētnieka domām, Lukašenko tajā saredz arī apdraudējumu pašam un režīma stabilitātei. Lukašenko ir ieinteresēts saglabāt savas pozīcijas, un tas varētu būt viens no iemesliem, kas var bremzēt panākto vienošanos īstenošanu praksē, jo Lukašenko var sākt «lavierēt», lai izvairītos no savas ietekmes vai pozīciju vājināšanās.

Runājot par to, kā tas var ietekmēt ne tikai Latviju, bet Baltijas valstis kopumā, Balodis norādīja, ka šis acīmredzami parāda, ka Baltkrievija pakāpeniski tuvinās ar valsti, kas īsteno agresīvu politiku pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī pret rietumu pasauli kopumā.

«Baltkrievijas rīcība starptautiskajā arēnā kļūst arvien mazāk neitrāla un patstāvīga, un vairāk tā tiek tuvināta Krievijas interesēm. Baltkrievija kļūst par turpinājumu Krievijas politikai un politiskajiem mērķiem. Tas nozīmē, ka jāpievērš aizvien ciešāka un pastiprināta uzmanība Baltkrievijai un arī tad, ja Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā būtiski nepalielināsies,» sacīja APPC pētnieks.

Jautāts, vai Eiropas Savienībai (ES) nevajadzētu pārskatīt sankcijas ne tikai pret Baltkrieviju, bet arī pret Krieviju, Balodis uzsvēra, ka šis ir fundamentāls jautājums par to, vai ES dalībvalstis ir spējīgas kopīgi lemt par vienotu pieeju attiecībām gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju.

«Saprotams, ka vienoties par sankcijām pret Baltkrieviju, iespējams, politiski ir vienkāršāk. Taču Krievijas iegrožošana ir politiski jutīgs jautājums daudzās ES dalībvalstīs. Skaidrs, ka Krievija izmanto dažādas ietekmes sviras, lai neļautu veidoties vienotai nostājai pret Krieviju. Līdz ar to tas savā ziņā kļūst par Eiropas valstu nacionālās politikas jautājumu, vai ir politiskā griba, apņēmība un izpratne par to, kā veidot attiecības ar Krieviju un kā iegrožot Krievijas mēģinājumus graut rietumvalstis un rietumvalstu sadarbību,» sacīja pētnieks.

LETA jau rakstīja, ka Putinam un Lukašenko ceturtdien parakstot vairākas vienošanās par abu valstu ciešāku integrāciju, Kremļa saimnieks solīja aizsargāt Minskas režīmu no ārvalstu «iejaukšanās».

Taču tajā pašā laikā Putins, iespējams, izrādījis zināmu neapmierinātību ar pašreizējo Minskas hibrīduzbrukumu kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm.

Videosamita laikā Putins atzinīgi novērtēja divpusējās attiecības un apsolīja, ka Maskava turpinās atbalstīt arvien lielākā izolācijā slīgstošo Lukašenko režīmu.

«Mēs kopīgi pretosimies jebkādiem mēģinājumiem iejaukties mūsu suverēno valstu iekšējās lietās, un Krievija, protams, turpinās sniegt palīdzību brālīgajai baltkrievu tautai, par to nav šaubu,» paziņoja Putins.

Putins un Lukašenko septembrī vienojās par 28 programmām abu valstu integrācijas padziļināšanai tā dēvētās Krievijas un Baltkrievijas «vienotās valsts» ietvaros.

Ceturtdien parakstītie līgumi pamatā attiecas uz ekonomikas un tautsaimniecības regulēšanas jautājumiem, tostarp uz kopīgu nodokļu, banku, rūpniecības, lauksaimniecības un enerģētikas politiku.

Daudz delikātākie jautājumi, kas skar politisko integrāciju, piemēram, senās ieceres par kopīgu parlamentu un kopīgu valūtu, netika pieminētas.

Savukārt Lukašenko pateicās Putinam par atbalstu apstākļos, kad viņa režīms pēc pagājušā gada prezidenta vēlēšanām saskārās ar «bezprecedenta ārējo spiedienu, kas kļuvis par nopietnu pārbaudījumu attiecībām starp mūsu valstīm. Varam ar pārliecību sacīt, ka esam šo pārbaudījumu izturējuši.»

Putins norādīja, ka daudz vēl darāmā, lai radītu vienotu migrācijas un vīzu telpu. Kremļa saimnieks, šķiet, izrādīja arī zināmu neapmierinātību ar to, kā Baltkrievija pārvalda savas robežas.

«Uzdevums radīt stabilitātes un drošības gaisotni uz mūsu ārējām robežām ir īpaši svarīgs,» uzsvēra Putins.

Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.