Eksperti: Parāda un budžeta deficīta mazināšanai jāpanāk straujāka ekonomikas izaugsme

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste diskusijā pauda, ka valsts parāda kritiskais slieksnis patlaban Latvijā nav sasniegts, taču patlaban ir iespēja «veikt pagriezienu», lai šo slieksni nesasniegtu. «Bez ekonomiskās izaugsmes šo pagriezienu veikt nevarēs, tas ir centrālais elements ilgtermiņā,» uzsvēra Rutkaste.

Viņš arī atzīmēja, ka valstī daudzas lietas ir jāsāk darīt citādāk, jo, darot tāpat kā līdz šim, ekonomikas izaugsme netiks sasniegta. Rutkastes ieskatā ir jāveic pagrieziens ražošanas automatizācijas un zinātņietilpīgu produktu ražošanas virzienā.

Tāpat Rutkaste uzsvēra, ka tagad ir jāizmanto iespēja samazināt valdības izdevumus un samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu. Rutkastes ieskatā patlaban ir iespēja samazināt atsevišķus valsts infrastruktūras tīklus, atbrīvojot strādājošos privātajam sektoram, kurā trūkst darbinieku.

Rutkaste arī rosināja apsvērt, kuras valsts funkcijas varētu nodot privātā sektora rokās, piemēram, ar publiskās un privātās partnerības projektu palīdzību. Tādējādi rastos budžeta daudzgadu izdevumi, taču nebūtu jāiztērē vairāki simti miljonu vienā piegājienā, viņš skaidroja.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš piekrita, ka ekonomikas izaugsme ir tas ceļš, kas var samazināt valsts parādu. Pēc Bērziņa paustā, valstī jāveido sarežģītāka ekonomika, nekā tā ir šobrīd, jo tikai tā varēs celt ekonomikas nozaru produktivitāti. «Valstī jābūt skaidrai industriālajai politikai un skaidrai konkurētspējas politikai,» sacīja Bērziņš.

LU rektora ieskatā valstī jāveido ilgtermiņa investīciju programma, jo tikai tā var panākt ekonomikas izaugsmi ar ilgtermiņa ietekmi nākotnē.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš atzina, ka patlaban vēlmes nesakrīt ar iespējām un spiediens uz izdevumu palielināšanu nākotnē tikai pieaugs. «Līdz šim rīcība ar pieejamajiem līdzekļiem ir bijusi pietiekami neefektīva, bet Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijās dominējusi «apgūšanas» mentalitāte,» teica Āboliņš.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) pauda viedokli, ka patlaban ar valsts parādu neesam bezcerīgā situācijā, bet nākotnē pastāv lieli riski.

Indriksones ieskatā nepieciešams attīstības scenārijs, audzējot ekonomiku, kā arī nepieciešams optimizēt valsts pārvaldi, pārskatīt budžetu, valstij atsakoties no visa, ko valsts var nedarīt. «Drošība un demogrāfija ir tie divi punkti, bez kuriem nav jēgas ekonomiskajai izaugsmei,» viņa piebilda.

Arī Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) sacīja, ka jādomā par ekonomikas izaugsmi, jo pēdējos vismaz septiņus gadus valsts sistemātiski ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem.

Krištopana ieskatā primāri ir nepieciešams virzīties uz bezdeficīta budžetu. Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka Latvijā ir 15 valsts nodokļi un vairāk nekā 100 dažādu valsts un pašvaldību nodevu. Vienlaikus 98% budžeta ieņēmumu rada seši vai septiņi nodokļi. Krištopana ieskatā nodokļu sistēma būtu jāpārvērtē un jāanalizē, vai atsevišķu nodevu administrēšanas izdevumi nav lielāki par ieņēmumiem no tām.

Savukārt deputāta Andra Kulberga (AS) ieskatā ir jāfokusējas uz to, lai nedzīvotu no ES fondu naudas, kas nereti tiek «tikai apgūta», bet jādomā, kā pašiem iegūt naudu attīstībai.

Kulbergs sacīja, ka valstī jāizveido proporcionālā jeb «flat tax» nodokļu sistēma, kurā visiem iedzīvotājiem tiek piemērota viena fiksēta nodokļa likme, neatkarīgi no viņu ienākumu apmēra. Ar šādu sistēmu bagātāki iedzīvotāji būtu vairāk ieinteresēti investēt valsts attīstībā, pauda Kulbergs.

Tāpat Kulberga ieskatā ekonomikas attīstībai jāveido valsts ieguldījumu fonds, kas turklāt būtu jānodala no politiķu iejaukšanās, un kas varētu darboties, piemēram, Latvijas Bankas kā neatkarīgas institūcijas pārraudzībā. Šajā fondā būtu jānovirza visi ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrībām, tajā varētu darboties arī «Attīstības finanšu institūcija «Altum»».

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka valsts budžeta investīcijas jāiegulda jomās, kurās tās dod lielāko atdevi. Briškens pauda cerību, ka divi no vēsturiskajiem ekonomikas balstiem — Krievijas finanšu sektora un Krievijas izejvielu tranzīta apkalpošana ir zuduši uz neatgriešanos, tāpēc tagad jāpievēršas jomām ar lielāku pievienoto vērtību.

Kā piemērus Briškens minēja Latvijas ekonomikas digitalizācijas stiprināšanu, kā arī investīcijas aizsardzības nozarē, kas Briškena ieskatā ir laba industrializācijas politika.

Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) sacīja, ka ekonomikas attīstības veicināšanai nepieciešams atbrīvot resursus. Auguļa ieskatā nepieciešams pārstrukturēt ES fondus un sarunās ar Eiropas Komisiju panākt, ka nākamajā plānošanas periodā ES fondu investīcijas nonāk jomās, kuras nākotnē var veicināt izaugsmi.

Tāpat Auguļa ieskatā valstij ir jāiet izdevumu samazināšanas ceļš, jo 10 gadu laikā budžeta izdevumi «pieaudzēti milzu apjomā». Tāpat arī Covid-19 pandēmijas laikā aizņemtie būtiskie līdzekļi lielā mērā tikuši salikti budžeta bāzes izdevumos, kas turpinās gadu no gada.