Eksperti: Latvijas medijos jāveic būtiski ieguldījumi saistoša satura veidošanai krievu valodā

Latvijas Aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa norādīja, ka mediju saturs krievu valodā ir instruments, lai sasniegtu un veidotu dialogu ar Latvijas krievvalodīgo auditoriju. Viņa atzina, ka tēma ir sarežģīta un emocionāli piesātināta, tāpēc atbildes ir jāmeklē nevis ekspertu vidū, bet gan politiskā  līmenī, domājot par ilgtermiņa stratēģijas rīcību.

Kā norādīja pētniece, galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē drošību un Latvijas konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika. Bērziņa skaidroja, ka Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi, un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu, atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. 

Runājot par draudu uztveri, Bērziņa savā pētījumā atklāja, ka ģimenes ar latviešu sarunu valodu Krievijas īstenoto politiku uzskata par daudz lielāku draudu nekā ģimenes, kurās sarunājas krievu valodā. Kā skaidroja pētniece, tas parāda milzīgas atšķirības izpratnēs. Tas rada problēmas, jo pie pasaules uzskata, ka Krievija ir draudzīga, ir grūti pārliecināt krievvalodīgos par Latvijas drošības politikas vērtībām.

Viņa atzīmēja, ka par krievu valodas informatīvo telpu var runāt plašā nozīmē. Pētījumā secināts, ka Latvijas krievvalodīgie patērē diezgan daudz patērē ne tikai Krievijas kontrolētos, bet arī Latvijas medijus. Tajā pašā laikā, arī latviešu valodā runājošie patērē Krievijas kontrolētos medijus, bet to īpatsvars ir gandrīz četras reizes mazāks nekā Latvijas krievvalodīgajiem. Tāpat samērā liels patēriņš ir arī Krievijas opozīcijas medijiem, bet Rietumu medijus Latvijas krievvalodīgie patērē vismazāk. Kā komentēja Bērziņa, Latvijas mediju trūkums patlaban ir tas, ka tie nespēj gūt krievvalodīgo uzticību.

Bērziņa uzsvēra, ka valodai informatīvās telpas nodrošināšanai ir nozīme. Kā apliecina pētījuma dati, Latvijas krievvalodīgie saturu lielākoties patērē savā valodā, bet tas neizslēdz patēriņu arī latviešu valodā. Taču, salīdzinot krievvalodīgo mediju patēriņu pēc valodas, šīs sabiedrības lokā dominē krievu valodā esoša informācija. Kā atklāja pētniece, fokusgrupās noskaidrots, ka ir daudz krievu ģimeņu, kas patērē informāciju latviešu valodā, bet vienlaikus uzturas arī krievu valodas informācijas burbulī. 

Savukārt pētījumu kompānijas «TNS Kantar» direktors Mārtiņš Traubergs atklāja, ka laikā no šī gada 1.janvāra līdz 9.februārim, kad tika realizēts vairāku Krievijas kanālu retranslācijas aizliegums, skatīšanās laika daļa citos kanālos nav būtiski pieaugusi, vai nav pieaugusi nemaz. «Ieguvējs nav neviens,» viņš piebilda, norādot, ka neliels procentpunktu pieaugums ir tādiem kanāliem kā TV3 un kanālam TVCI. Pamatā cilvēki, kuri iepriekš patērēja tādus kanālus kā «RTR Planeta Baltija» un «NTV Mir Baltija», ir atraduši citas platformas, lai skatītos minētos kanālus. 

Analizējot atslēgto televīzijas kanālu skatītāju demogrāfisko profilu, secināts, ka 67,6% bija cittautieši, bet 32,4% — latvieši. Visaktīvākā patērētāju grupa bija vecumā no 35 līdz 64 gadiem, bet visbiežākais televīzijas skatītājs bija vecumā virs 65 gadiem. Tāpat visbiežāk tie bija rīdzinieki, kas ir pensijā vai ir speciālisti, intelektuāla darba veicēji.

Ja pagājušā gada sākumā mediji varēja sasniegt krievvalodīgo sabiedrības daļu, tad šogad iespējas ir ierobežotas, piebilda Traubergs. Šogad krievvalodīgie aktuālu ziņu saturu par notiekošo valstī uzzina ar TV3 vai LTV7 ziņām.

Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP) teica, ka noteicošais faktors mediju patēriņam ir nevis valoda, bet piedāvātais saturs. Viņa norādīja, ka Latvijas krievvalodīgie ir spējīgi saprast gan latviešu, gan angļu valodu, taču runa ir par interesi. 

Bļodniece par apsveicamu nodēvēja NEPLP lēmums bloķēt Krievijas kanālus, kuri kurināja naidu un pauda agresiju pret Rietumiem. Viņas ieskatā, šis lēmums pierādīja, ka Latvijai kā demokrātiskai valstij nav pieļaujami uzbrukumi valstij. Lai piedāvātu Latvijas krievvalodīgajiem saturu vietā, nepieciešami ieguldījumi, bet — ar mērķi, lai ieguldījums sniegtu rezultātu. 

Mediju grupas «TV3 Group Latvia» izpilddirektors Mindaugs Rakausks atzīmēja, ka arī šodien cilvēki turpina patērēt tradicionālos medijus, un patiess vietējais saturs var būt tikai ziņas. Viņš atzīmēja, ka ir jārada saturs krievu valodā, jo ir daļa sabiedrības, piemēram, pensionāri, kuri savus mediju patēriņa paradumus nemainīs. 

Rakausks uzskata, ka ir nepieciešamība pēc lokāla satura, kas piesaista Latvijas krievvalodīgos. Viņš gan atzina, ka salīdzinājumā ar Krieviju, kur raidījumu veidošanai iegulda milzīgas investīcijas, Latvija nespēs konkurēt, jo ir pārāk krasas budžeta atšķirības šādam mērķim. 

Kā norādīja «TV3 Group Latvia» izpilddirektors, valstij ir svarīgi iedzīvotājus veidot informētus un saliedētus. Ņemot vērā Latvijas budžeta kapacitāti izklaidējoša satura veidošanai, Latvijas medijiem, viņaprāt, būtu jāapvieno spēki. Tāpat svarīgs ir iedzīvotāju apmierinājums ar dzīvi Latvijā — ja iedzīvotāji jūtas laimīgi un iesaistīti, viņi ir arī aktīvāki valsts attīstībā. 

Savukārt AS «Delfi» valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs atzīmēja, ka Latvijā krievu valodas satura realizācija patlaban ir nesekmīga. Šobrīd, atslēdzot 16 Krievijas kanālus no televīzijas dienaskārtības, pensionāriem ir atņemts saturs un informācija, ko iepriekš ikdienā patērēja. Kā zināms Kuzikovam, reģionos, piemēram, Latgalē šī iemesla dēļ turpina uzturēt satelīta antenas, lai varētu patērēt kaimiņvalstu televīzijas kanālus. Arī tiem, kuriem ir viedie televizori, ir iespējams par nelielu summu lejupielādēt lietotni, kur atslēgtos kanālus var turpināt skatīties.

Kā risinājumu Kuzikovs piedāvāja veidot saturu, ko varētu piedāvāt tādiem kanāliem kā «Pirmais Baltijas kanāls» (PBK), lai nodrošinātu Latvijas veidotu saturu Krievijas kanālā. Viņš atgādināja, ka cilvēki televīzijā pamatā patērē sporta spēles, šovus, raidījumus, bet Latvijas budžets nespēj atļauties tik augstu kvalitāti, kā to nodrošina Krievija. 

LETA jau ziņoja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izslēdza no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas, jo kopš 1.februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā.

NEPLP izslēdz no Latvijā retranslējamo programmu saraksta «Ren TV Baltic», «NTV Mir Baltic», «Karusel International», «NTV Serial», «NTV Stilj», «NTV Pravo», «Kinomiks», «Nashe novoye kino», «Rodnoje Kino». Tāpat Latvijā vairs nevarēs translēt kanālus «Indijskoje Kino», «Kinokomedija», «Kinoserija», «KVN TV», «Kuhnja TV», «Boks TV» un «HD Life».