Dunduru pļavās pēc taurgovju bojāejas slimību izplatīšanās draudus nekonstatē

PVD nav vērtējis dzīvnieku turēšanas apstākļus, jo saskaņā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam taurgovis ir definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Plānā paredzēts, ka dzīvie un kritušie dzīvnieki piesaista plēsējus un tie ir nozīmīgi īpaši aizsargājamo sugu, piemēram, ērgļu, aizsardzībā.

Ņemot vērā, ka taurgovis netiek turētas lauksaimniecības mērķiem, PVD nevar vērtēt šo dzīvnieku turēšanas apstākļus tā, kā tas būtu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, no kuriem iegūtie produkti nonāk pārtikas apritē. Arī dzīvnieku līķu savākšanas procedūra pārtikas apriti un dzīvnieku veselību un labturību regulējošo normatīvu izpratnē ir attiecināma uz lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvniekiem, skaidroja dienestā.

Ja šiem dzīvniekiem tiktu piemērotas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, šāda turēšanas metode nevarētu pastāvēt, jo taurgovīm nav nodrošināta iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tām nevar sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību, nav dzīvnieku novietnes un nevar ievērot citas būtiskas prasības, skaidroja Lamberga.

Viņa arī norādīja, ka PVD turpina vērtēt, vai nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Vienlaikus PVD atzīmēja, ka jautājums par taurgovju statusu ir bijis aktuāls vairākus gadus.

Eiropas Komisija jau ir sniegusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt, atzīmē Lamberga.

Ņemot vērā to, ka taurgovju statuss faktiski jau ir definēts iepriekš minētajā plānā, PVD uzskata šos dzīvniekus un to turēšanas metodi, kā savvaļas dzīvniekiem pielīdzināmu.

PVD neveic uzraudzību savvaļas dzīvnieku populācijā, izņemot valsts uzraudzībā esošu lipīgo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības jomā.

Valsts policijā ir saņemta informācija par notikušo un ir uzsākta pārbaude. Patlaban VP plašāk komentēt nevar.

LETA jau ziņoja, ka Dunduru pļavās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pirmdien, 9. martā, apsekojot Dunduru pļavu ganību teritoriju, secināja, ka teritorijā bojā gājuši galvenokārt vecie dzīvnieki, kuri jau bija pārsnieguši bioloģiskā vecuma slieksni, tādēļ no dabas procesu viedokļa šāds atbirums ir vērtējams kā normāls dzīvnieku dzīves cikls.

Sociālajos medijos Arigo Toro (iepriekš Aldis Gobzems) ir publiskojis attēlus ar beigtiem dzīvniekiem Dunduru pļavās, apgalvojot, ka tur masveidā nobeidzas dzīvnieki. Viņš esot saskaitījis 41 dzīvnieka līķi.

Kā liecina informācija Ķemeru nacionālā parka mājaslapā, Dunduru pļavās lielā aplokā ganās taurgovis un Konik zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem — tauriem un tarpāniem.

Taurgovis jeb Heka govis ir šķirne, kas radīta Vācijā 20. gadsimta sākumā, mēģinot dažādu govju šķirņu krustošanas rezultātā iegūt izmirušajiem tauriem līdzīgus dzīvniekus. Šai govju šķirnei ir raksturīga spēja izdzīvot savvaļā, tajā skaitā aizstāvēties pret plēsējiem.

Konik zirgu šķirne ir radīta Polijā. Līdzīgi kā taurgovis, šķirne tika radīta mērķtiecīgi krustojot dažādas zirgu šķirnes, lai iegūtu izmirušajiem savvaļas zirgiem līdzīgus dzīvniekus.

Dunduru pļavas ir vieta, kur realizēts pirmais upju atjaunošanas projekts Latvijā. Tā gaitā no dziļa un taisna meliorācijas grāvja izveidota līkumota upīte — Slampe.

Dunduru pļavas apsaimnieko Ķemeru nacionālā parka fonds.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka 2024. gadā Ķemeru nacionālā parka fonda ieņēmumi bija kopumā 214 524 eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2023. gadā, tostarp saņemtās dotācijas un subsīdijas veidoja 9782 eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums bija 24 593 eiro. Fona ienākumi 2024. gadā par 55 652 eiro pārsniedza izdevumus.