Viņa atgādina, ka no otrdienas, 1.februāra, vairāku veidu speciāli marķētu taru var nodot taromātos tirdzniecības vietās vai pie tām, tomēr ne viss dzērienu iepakojums ir iekļauts jaunajā sistēmā.
Tāpēc «ZAAO» aicina nevest uz tirdzniecības vietām ar speciālu atpazīstamības zīmi un svītrkodu nemarķētu iepakojumu, bet nodot to, kā līdz šim — eko laukumos, eko punktos un, izmantojot individuāli dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu privātmājām.
Uzņēmuma darbības reģionā darbojas 21 šķiroto atkritumu nodošanas jeb eko laukums. Pieejami arī vairāk nekā 660 eko punkti jeb vietas, kur dalīti var nodot stikla pudeles un burkas, kā arī vieglo iepakojumu — papīru, polimērus, metālu, tostarp PET pudeles un skārdenes.
Jau vēstīts, ka no 1.februāra darbu sāks dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai SIA «Depozīta iepakojuma operators».
Ziņots arī, ka «ZAAO» koncerns 2020.gadā strādāja ar 9,024 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,3 reizes, sasniedzot 72 814 eiro.
«ZAAO» pieder Valmieras, Limbažu, Cēsu, Smiltenes, Valkas, Siguldas, Balvu un Saulkrastu novadu pašvaldībām.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.