Dabas resursu nodokļa likmi kūdrai no 2027. gada palielinās piecas reizes

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%. DRN paaugstināšana smiltij un grantij no nākamā gada 2026. gada budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. KEM sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.

Lai izvairītos no kūdras ieguves nozares SEG emisiju radīto seku segšanas no citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tiek ieviests princips «piesārņotājs maksā».

No 2027. gada tiks ieviests jauns nodoklis par nepārstrādātu koksni, kas ir iegūta Latvijā komerciālos nolūkos, nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus ES un Eiropas Ekonomiskās zonas. DRN likme no 2027. gada 1. janvāra būs 75 eiro par kubikmetru, bet no 2028. gada — 115 eiro par kubikmetru.

KEM skaidro, ka Latvijas kokrūpniecības nozare arī 2024. gadā ir saglabājusi primārās apstrādes dominanci, kas nodrošina lielāko daļu saražoto apjomu un eksporta ieņēmumu. Sekundārās apstrādes sektors, piemēram, mēbeļu, papīra izstrādājumu, būvkonstrukciju un kompozītmateriālu ražošana, joprojām ieņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā nozares apgrozījuma, lai gan šajā segmentā saskatāms potenciāls izaugsmei, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc augstākas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem materiāliem. Latvijas kokrūpniecības nozarei būtu jāpārorientējas no primārās uz sekundāro kokapstrādi, tādējādi palielinot nozares radīto pievienoto vērtību un ekonomisko ieguvumu valstij.

Viens no meža nozares ekonomiskajiem mērķiem ir koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana, veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei, paredzot stimulējošu nodokļu politiku un citus motivācijas mehānismus.

Gada laikā Latvijā iegūst aptuveni 13 miljonus kubikmetru koksnes. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtās informācijas, no šī daudzuma aptuveni 300 000 kubikmetru tiek eksportēti uz trešajām valstīm.

Atbilstoši iepriekš minētajam, valsts vēlas motivēt kokrūpniecības nozares pārstrukturizāciju uz augstākas pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā radot lielāku pienesumu valsts ekonomikai, norāda ministrijā.

Ministru kabinetam (MK) līdz 2026. gada 1. oktobrim jāizdod noteikumi gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm, gan par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošiem uzskaites dokumentiem un tajos iekļaujamo informāciju.

DRN maksājums par nepārstrādātu koksni 2027. gadā 100% apmērā tiks ieskaitīts valsts budžetā, savukārt no 2028. gada — 70% tiks ieskaitīti valsts budžetā un 30% — pašvaldības budžetā, kurā notikusi mežizstrādes darbība un iegūta nepārstrādāta koksne komerciāliem nolūkiem.