Cipule: Ir pāragri runāt par Covid-19 dēļ noteiktā režīma atcelšanu

Lūgta komentēt Veselības ministrijas (VM) rosinājumu vēl neatcelt Covid-19 dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Cipule atzina, ka šajā jautājumā patiešām būtu pareizāk nogaidīt un vispirms pavērtēt vismaz pirmās jaungada nedēļas saslimstības rādītājus.

Pēc viņas teiktā, riski un novērotā situācija citās valstīs liecina, ka arī Latvijai aizvien vajadzētu būt gatavai pieņemt dažādus straujus lēmumus attiecībā uz iespējamiem ierobežojumiem, ja saslimstības rādītāji strauji kāps un slimnīcām draudēs pārslodze.

NMPD vadītāja atzina, ka patlaban situācija slimnīcās ir stabilizējusies, taču tas esot pēdējā laikā ieguldīto pūļu rezultāts. Apzinoties Covid-19 omikrona paveida lielo lipīgumu, Cipuli darot bažīgu tas, ka tuvākajos mēnešos daudziem cilvēkiem, kuri nonāks slimnīcās, omikrons būs kā pavadošā saslimšana. Tas radīšot papildu izaicinājumus — nepieciešamību ievērot īpašus epidemioloģiskos režīmus un ārstēšanas plānus.

Cipule atzīmēja, ka šajā gadalaikā «neguļ» arī citas slimības, tai skaitā gripa, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc drīzumā mediķiem var nākties saskarties ar sarežģījumiem pacientu plūsmas organizēšanā.

NMPD gatavojoties arī tam, ka ar Covid-19 omikrona paveidu tā augstā lipīguma dēļ saslims liels skaits dienesta darbinieku, tāpēc būs jāstrādā samazinātā sastāvā un palielinātas slodzes apstākļos.

Cipule aicināja iedzīvotājus būt ļoti piesardzīgiem un maksimāli atbildīgi lietot aizsardzības līdzekļus, lai izvairītos no saslimšanas ar Covid-19 omikrona variantu, bet, ņemot vērā, ka tas būs ļoti grūti, vissvarīgākais ir vakcinēties un laikus saņemt arī balstvakcīnu pret Covid-19, norādīja NMPD vadītāja.

Kā ziņots, Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdē šodien plānots turpināt diskusijas par epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem pēc 11.janvāra un iespējamu ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu, liecina informācijas iepriekšējās sēdes protokolā.

VM rekomendē valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām. VM norādījusi, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Vienlaikus ministrija arī rosinājusi noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

Ministrijai uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Ieraksts sēdes protokolā reizē arī liecina, ka, uzklausot ziņojumu par Covid-19 omikrona celma paveida izplatību Latvijā, ministriju pārstāvji un sociālie partneri nav atbalstījuši būtisku papildu drošības pasākumu ieviešanu.

Ministrijām sadarbībā ar nozarēm, ņemot vērā modelēšanas prognozes un saslimstības rādītājus, uzdots turpināt nozaru darbības nepārtrauktības plānu izstrādi, ņemot vērā citu valstu pieredzi, ka vienlaikus darbnespējīgi — saslimuši un kontaktpersonas — var būt pat līdz 40% darbinieku.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Latvijā līdz 2022.gada 11.janvārim ir spēkā ārkārtējā situācija un virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu. Privāta pulcēšanās ir atļauta līdz desmit personām telpā un līdz 20 personām ārā. Lielākā daļa pakalpojumu ir pieejami «zaļajā režīmā», kas nozīmē, ka tos var saņemt tikai ar vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.