Čakša: Skolās nepieciešams labjūtības rīks, kas palīdzētu sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu

Čakša piekrīt, ka vardarbība skolās ir ļoti liela problēma, jo arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumā Latvija ir sliktā nozīmē ļoti augstā vietā. Tas liecinot arī par diezgan augstu vardarbības līmeni sabiedrībā.

Turklāt Čakša uzsver, ka vardarbība ir ieguvusi ļoti daudz slēptus formātus, kurus ir pat grūti no malas ieraudzīt, ja par to netiek papildus mācīts. «Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi, lai mēs dodam skolotājiem informāciju, lai viņi māk šos gadījumus ieraudzīt, atšķirt un saprot, ka tā ir arī viņu darīšana. Ļoti daudz tomēr ir dzirdams par attieksmi: ja es nezinu, kā to risināt, es izliekos, ka tā nav. Tas ir arī visbiežākais, par ko sūdzas vecāki, jo bērns mājās stāsta, viņi jautā un lūdz palīdzību skolā, bet neseko nekāda rīcība».

Čakša skaidro, ka pirmais, kas ir jāakceptē skolā -, ja tas notiek, tad par to drīkst runāt. Kā norāda Čakša, ja par to baidās runāt, tad tas arī netiks risināts.

Lielu lomu Čakša arī norāda skolas direktoram, kam ir nozīmīga loma, lai veidotu skolas iekšējo klimatu tādu, kādā drīkst runāt par to, kas tiek redzēts.

Tāpat svarīgi esot, lai skolā ir atbalsta personāls. «Mūsu dzīvēs taču notiek dažādas lietas. Kādam bērnam šķiras vecāki, kādam ir nomirusi vecmāmiņa, kaut vai kaķītis ir nomiris — mēs taču paši zinām, kā mēs šādās dienās jūtamies un cik produktīvi spējam strādāt. Svarīgi ir, lai skolā bērnu ar viņa problēmām kāds var paņemt pretī. Tas ir sociālais darbinieks, tas ir psihologs. Tāpat ir vajadzīgs, lai preventīvi tas notiktu jau bērnudārzos».

Čakša secina, ka šī problēma ir plašs lauks un ir skolas, kas ar to tiek galā labāk, un ir skolas, kurām ar to ir grūtības. «Līdzīgi kā ar tiem pašiem mācību materiāliem, jāsāk ar to, ka mēs apzināmies, ka šī problēma pastāv, tā ir nolikta mums uz galda un tā ir jārisina».

«Jo mēs vairāk par to zinām, jo vieglāk ir saprast, ko ar to darīt. Tādēļ es ļoti aicinātu skolu direktorus apzināties, ka tā nav lieta, ko paslaucīt zem tepiķa. Skolām reizēm ir tā sajūta, ka mūs tādēļ slikti vērtēs, kaut ko darīs, bet nē — labāk to ir apzināties un ārstēt», uzsvēra ministre.

Jau ziņots, ka Centrs «Dardedze» aicina skolās veidot vardarbības novēršanas komandas, preventīvi izstrādājot skaidras vadlīnijas un rīcības algoritmus.

Kā aģentūru LETA informēja «Dardedze» pārstāve Anda Avena, centrā regulāri vēršas vecāki vai pedagogi, kuri sastapušies ar skolas vecuma bērnu darbībām, kas īsti neatbilst bērnu vecumposmam: sākumskolas klašu skolēni mēdz skatīties un viens otram rādīt pornogrāfiskus materiālus, kā arī paši izmēģināt redzēto skolas tualetēs vai pie draugiem mājās.