Brigmanis: «Progresīvo» rokās ir izlemt, vai uz viena jautājuma pamata pamest koalīciju

Brigmanis sacīja, ka absolūtais vairākums ZZS frakcijas atbalstīs izstāšanos no Stambulas konvencijas, pret ko iebilst koalīcijas partneri «Progresīvie» un «Jaunā vienotība» (JV). Vienlaikus viņš atzina, ka ZZS sadarbības partneru, partijas «Latvijai un Ventspilij» pārstāvji, visticamāk, balsojumā nepiedalīsies. «To mēs pieņemam zināšanai,» viņš sacīja.

Vaicāts, vai šobrīd notiek politiskā tirgošanās par iespējamu jaunas koalīcijas veidošanu, Brigmanis apgalvoja, ka tas šobrīd nav darba kārtības jautājums. Tomēr viņš piebilda, ka šis jautājums «briest likumsakarīgi».

Viņaprāt, šobrīd šis jautājums ir «Progresīvo» rokās, proti, vai tā vēlas uz viena jautājuma pamata pamest koalīciju.

Viņš apgalvoja, ka ZZS patlaban netaisās ar nevienu citu politisko spēku veidot jaunu koalīciju.

Tāpat viņš pauda pārliecību, ka nākamā gada valsts budžets tiks pieņemts. «Mūsu partija ir par to. Mēs esam apsolījuši «Jaunajai vienotībai», un mēs pie tā strādāsim,» viņš teica.

ZZS nepiedāvāšot «budžetu torpedējošus» priekšlikumus. «Vēlreiz saku, ka mums ir vienošanās ar «Jauno vienotību». Ar «Progresīvajiem» tur nav ko runāt,» viņš sprieda.

Prasīts, kāpēc nav vērts runāt ar koalīcijas partneriem «Progresīvie», viņš atbildēja, ka pēc viņu paziņojumiem varot spriest, ka viņi domā strādāt «kaut kādā savā režīmā».

Brigmanis arī pārmeta «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājam Andrim Šuvajevam «abstraktas fantāzijas» budžeta izskatīšanas procesā.

Jautāts, ko darīs ZZS, ja premjere prasīs, piemēram, labklājības ministra demisiju, Brigmanis sacīja, ka šis jautājums nav dienas kārtībā. «Premjere vada koalīciju atbilstošajai situācijai atbildīgi,» viņš pauda, sakot, ka indikāciju ministru atsaukšanai nav, un, viņaprāt, tam arī nav pamata.

Tāpat viņš sacīja, ka jau redz koalīcijas nākotnes «konflikta mezglu», kas būšot imigrācijas politika.

Lūgts komentēt satiksmes ministra Ata Švinkas (P) lēmumu nevirzīt Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā, Brigmanis teica, ka šim lēmumam nesekos nekāda ZZS atbilde. «Tas ir valsts uzņēmums,» viņš uzsvēra, piebilstot, lai tā tiek ar to galā.

Švinka paudis, ka šonedēļ plāno apkopot informāciju un nākamnedēļ tikties ar ZZS Saeimas frakciju un «Latvijai un Ventspilij» deputātiem, lai informētu par iespējamajiem risinājumiem.

Brigmanis atzina, ka Švinka ir izteicis vēlmi tikties ar ZZS Saeimas frakciju. «Bet mēs nedomājam, ka mums ir vajadzība ar viņu tikties. Priekš kam,» sacīja Brigmanis, paužot, ka «viņš mums frakcijā nav vajadzīgs, mēs viņu negribam dzirdēt».

Kā vēstīts, Šuvajevs Latvijas Televīzijai savukārt pauda, ka JV agri vai vēlu būs jāizvēlas, ar ko veidot mazākuma valdību — vai tā būs ZZS vai «Progresīvie», un to, kādas būs izvēles, varētu redzēt tuvākā mēneša laikā.

Saeima pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Ceturtdien gaidāms Saeimas balsojums otrajā, galīgajā lasījumā.

Trešdienas vakarā pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas protestēja ap 5000 cilvēku.

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas — Nacionālā apvienība, «Apvienotais saraksts» un «Stabilitātei», kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas JV un «Progresīvie».

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet JV un «Progresīvo» deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no «Progresīvo» un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.