Bijusī ministre: Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības

Eksperte, atsaucoties uz starptautiskajiem PISA pētījumiem, kurus veic Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vērtēja, ka Latvija ir vidējā līmenī starp labklājīgākajām valstīm un it kā nebūtu ļoti jāuztraucas, taču šis vidējais līmenis esot sasniegts, pavelkot līdz vidējam līmenim skolēnus ar sliktām sekmēm.

«Salīdzinot ar citām OECD valstīm, mums ir maz pavisam «slikto» skolēnu. Un tas ir labi. Tajā pašā laikā mums ir ļoti maz skolēnu, kas ir izcili, un šeit es nerunāju tikai par olimpiāžu uzvarētājiem. Ar izcilību es saprotu skolēnu prasmes izdarīt secinājumus, patstāvīgi spriest, spēt pielietot zināšanas dažādās situācijās. Šādu bērnu mums ir ļoti maz, salīdzinot ar citām OECD valstīm. Mēs jau varam sevi mānīt, ka rezultāti nav slikti, ka neesam reitingu apakšgalā, bet īstenībā mēs esam milzīga viduvējība,» vērtēja bijusī ministre.

Seile izteica cerību, ka kompetenču izglītība un projekta «Skola 2030» ieviešana ļaus situāciju mainīt. «Jebkuram izglītības procesam vajadzētu dot izaugsmes iespējas katram skolēnam neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis un kas ir viņa vecāki. Tostarp dot iespēju būt izcilam kādā jomā. Es ceru, ka, neraugoties uz šā brīža neveiksmes sajūtu, izvērtējot «Skola 2030″ plusus un mīnusus, izdarot secinājumus un ātri labojot kļūdas, Latvijā izdosies sākotnēji iecerēto rezultātu sasniegt.»

Eiropas Savienībā katru gadu tiek veidots reitings «European Innovation Scoreboard». Pēc Seiles stāstītā, tajā redzams, ka Latvija nekādā veidā netiek ārā no vājāko valstu gala un atpaliek no vidējā Eiropas Savienības valstu rādītāja. «Mums nav objektīva pamata cerēt, ka būsim sekmīgāki, ja nespēsim sakārtot savu vispārējo izglītību, lai izrautos no viduvējības slazda. Viduvējais sniegums tālāk transformējas arī uz augstāko izglītību,» norādīja Seile.

Arī augstākajā izglītībā situācija nav daudz labāka, un to nevarēs atrisināt tikai ar finansējuma pieaugumu. «Resursu palielinājums pats par sevi vēl nenodrošina izcilības pieaugumu un izaugsmi. Arī augstākajā izglītībā, tāpat kā vispārējā izglītībā, mums ir atsevišķas izcilības saliņas, kas ir daudz par maz. Es domāju, ka mēs ejam pareizā virzienā, konsolidējot valsts augstskolas. Cita lieta, ka, manuprāt, nav pareiza Izglītības un zinātnes ministrijas pieeja šai konsolidācijai. Proti, nav skaidra ministrijas uzstādījuma, kurām augstskolām vajadzētu apvienoties, kurām programmām pastāvēt, kurām nē. Nevajadzētu būt tirgošanās procesam starp valsts augstskolām, būtu jābūt skaidram un pamatotam valsts redzējumam, kā tā redz savu augstskolu tīklu un attīstību,» pauda Seile.