Banku analītiķi: Ar šī gada pieņemto budžetu nebūs pietiekami, lai nodrošinātu ekonomikas transformāciju

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2023.gada budžets ir normāls gadskārtējais budžets, kas ne ar ko īpaši neatšķiras no iepriekšējo gadu budžetiem un kopumā atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par neitrālu fiskālo politiku.

Viņš arī atzīmēja, ka ir skaidri redzams, ka šā gada galvenā prioritāte ir aizsardzība un iekšējā drošība, un šogad plānotais deficīta līmenis, 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vispārējās valdības budžetā, ir augstāks nekā vidējais eirozonas rādītājs, kas ir tuvāks 3%.

Izņemot aizsardzību, citās nozarēs nekādu jaunu reformu vai lielu izmaiņu nav, tādēļ par ekonomikas transformāciju šā gada budžeta kontekstā runāt ir grūti, norāda Āboliņš. 

Viņš arī atzīmēja, ka no reformām šobrīd ir pieteikta nodokļu reforma, taču ar to vien nebūs pietiekami, lai nodrošinātu ekonomikas transformāciju.

«Šim darbam ir jāsākas jau uzreiz pēc budžeta pieņemšanas. Labā ziņa gan ir tā, ka tuvākajos gados Latvija ir pieejami ļoti apjomīgi līdzekļi investīcijām no Eiropas Savienības (ES) fondiem un šobrīd ir svarīgi šos līdzekļus efektīvi izmantot, jo tas ir lielākais investīciju avots ekonomikas transformācijai,» uzsvēra Āboliņš.

Ekonomists arī norādīja, ka gandrīz visām nozarēm vienmēr vajag vairāk līdzekļus nekā ir pieejami, un šis gads nav izņēmums. Uz kopējā fona izceļas veselības nozare, kur ir pavisam neliels finansējuma pieaugums un pret IKP nozares finansējums samazinās. Tomēr zemais izdevumu pieaugums ir uz Covid-19 izdevumu pandēmijas fona, un kopš 2020.gada finansējums nozarei ir pieaudzis, lai arī vajadzību tur ir ļoti daudz.

Āboliņš atgādināja, ka budžeta deficīta kontekstā nedrīkst aizmirst straujo procentu likmju kāpumu, kas tuvākajos gados palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas. Tādēļ ar kārtējo izdevumu pieaugumu uz deficīta rēķina nevajadzētu aizrauties.

Tāpat viņš atzīmēja, ka uz augstās inflācijas fona nav vienota pieeja atalgojuma jautājumā. Kopumā atalgojumam plānotais finansējums valsts budžetā šogad pieaugs nedaudz vairāk par 11%, kas ir gandrīz divas reizes lielāks kāpums nekā 2022.gadā, tomēr nozaru ietvaros ir lielas atšķirības un uz 20% inflācijas fona nekorekti izskatās valsts augstāko amatpersonu straujais atalgojuma pieaugums.

Savukārt «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka 2023.gada budžeta epopeja ir pārmērīgi ievilkusies un noslēgusies ar politisko diennakts šovu no Saeimas. 

Ekonomista ieskatā, daudz lielāks ieguvums sabiedrībai būtu, ja budžeta pieņemšana tiktu veidota strukturētāk un vairāku dienu garumā, vērtējot gan ieņēmumu, gan izdevumu puses, kas kopā veido gandrīz 30 miljardus eiro. Pat, ja lielākā daļa budžeta nozīmē ikgadēju tēriņu apstiprināšanu, joprojām ir lieli apjomi, īpaši tie, kas tiek piešķirti papildu vai no jauna par kuriem diskusijas nenāktu par ļaunu.

«Protams, tas draud ar procesa ievilkšanos un lieku politisko tirgu, kas nav koalīcijas interesēs. Līdz šim akcenti diskusijām veidojas no tā, ko izceļ žurnālisti un ažiotāžas, ko saceļ nozaru pārstāvji. No malas ir sarežģīti izprast visas politiskās ekvilibristikas budžeta veidošanā un tā prezentēšanā,» pauda Gašpuitis.

Ekonomists arī atgādināja, ka gadu no gada situācija karstākajās nozarēs, piemēram, veselībā un izglītībā nav mainījusies un līdzekļu piešķīrums atpaliek no nepieciešamā. Taču valdība ir mēģinājusi izlīdzsvarot līdzekļu sadalījumu atbilstoši noteiktajām prioritātēm un tāds ir panāktais konsensuss.

Šobrīd intrigu ir radījis pieteikums par ekonomikas transformāciju. Lai tas nebūtu tukšs sauklis, Gašpuitim gribētos redzēt jau konkrētākas plānotās rīcības aprises, ar atbilstošu finanšu piešķīrumu. Ekonomists vērš uzmanību kaut vai uz niansi saistībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas izveidi, kur piešķirts uz pusi mazāk nekā būtu nepieciešams.

Tāpat joprojām pietrūcis ambīcijas augstākās izglītības, izpētes un attīstības veicināšanā, kur Latvijas tēriņi ir starp zemākajiem ES. Bez tā gaidām par ekonomikas pacelšanos jaunā līmenī īsti nav pamata, atzīmēja Gašpuitis.

Ekonomists arī skaidroja, ka atvēzēties uz lielāku budžeta deficītu šobrīd nav īstais laiks. Naudas cenas ceļas un elastība, domājot par iespējām nākamajās krīzēs, ir jāpatur. Gašpuitis uzsvēra, ka šogad nesagaidīsim būtisku ekonomikas izaugsmi, bet tas nav budžeta dēļ, — kritisks moments ir kavēšanās ar ES fondu iepludināšanu ekonomikā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi — ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.