Augšdaugavas novadā pavasara palu dēļ no ārpasaules joprojām nošķirtas vismaz 45 mājsaimniecības

Pašas mājas nav applūdušas, jo atrodas uzkalniņos. Dažas mājas ir atslēgtas no elektrības padeves, taču tām ir nodrošināti ģeneratori. Pašlaik ir evakuētas divas ģimenes jeb kopumā pieci cilvēki.

Joprojām apgrūtināta ir bērnu nokļūšana skolā, tāpēc divi bērni Līksnas pagastā pašlaik mācās attālināti, vēl trīs bērni no mājām līdz skolas autobusam nokļūst ar laivu, bet Dvietes pagastā transportēt skolēnus no applūdušajam teritorijām uz skolu palīdz Zemessardze ar savu transportu.

No paliem cietuši zemnieku lauki. Nīcgales pagastā applūduši 200 hektāri ziemāju, bet kopumā novada teritorijā applūduši ap 2000 hektāri sējumu.

Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe palus novadā vērtē kā «lielu dabas katastrofu», jo līdz ar palu ūdeņiem no visas apkārtnes aizplūstot gan atkritumi, gan dažādas ķīmiskas vielas, kas uzglabātas applūdušo mājsaimniecību teritorijā. Pašvaldība arī vēlējās ārkārtas situācijas izsludināšanu novadā, taču valdība šādu lēmumu nepieņēma. Dzalbe iepriekš bija izteicies, ka šādas situācijas noteikšana ļautu no valsts prasīt zaudējumu kompensācijas.

«Kopumā šobrīd applūduši 25 pagastu ceļu posmi, kuriem būs nepieciešami remontdarbi. Katra pašvaldības ceļa sakārtošana varētu izmaksāt 15 000 — 20 000 eiro, kas, reizinot ar 25, jau ir pusmiljons eiro. Papildus nodarīti bojājumi Ļubistes un Maļutku vasarnīcu iedzīvotājiem un dzīvojamām mājām, kopumā skartas vairāk nekā 200 mājsaimniecības, kur nodarītos zaudējumus jau tagad var aplēst vismaz miljona eiro apmērā,» lēsa izpilddirektors.

Lielas bažas pašvaldībai pašlaik sagādā vasarnīcu kooperatīvs «Maļutki», kur palu ūdeņi draudot pārraut dambi un appludināt ap 150 mājas. Apdrošināšanas kompānijas neapdrošina īpašumus, kas uzcelti applūstošās teritorijās, tāpēc, pēc Dzalbes vārdiem, iedzīvotāji varot cerēt tikai uz valsts atbalstu. Pašvaldība kā risinājumu nākotnē saskata aizsargdambju būvniecību un Daugavas gultnes tīrīšanu.

Pirms nedēļas Augšdaugavas novada pašvaldība vērsās valdībā ar lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju novadā sakarā ar straujo ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs, jo īpaši Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastā, taču valdība par to nelēma. Pašvaldība tomēr plāno apkopot informāciju par plūdu radītajām sekām un vērsties valdībā pēc finansiāla atbalsta.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts atzina, ka pašvaldības motivācija, lūdzot izsludināt ārkārtas situāciju, bijusi «ļoti vienkārša» — tur, kur nav apdrošināšanas, kādam būs zaudējumi jānovērš un jākompensē. Ja ir izsludināta ārkārtējā situācija, gan iedzīvotāji, gan pašvaldība var vērsties Ministru kabinetā un prasīt atlīdzību.

Arī Jēkabpils plūdu gadījumā ārkārtēja situācija netika izsludināta, taču valdība sniedza finansiālu palīdzību plūdos cietušajiem, kas tiekot solīts arī tagad. «Mēs turēsim Ministru prezidentu pie vārda. Mums bija svarīgi, lai tiktu iesaistīti dažādi valsts dienesti un tiktu kompensēti zaudējumi. Valsts dienesti patiešām operatīvi iesaistās, tāpēc jācer, ka tiks kompensēti arī zaudējumi gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai,» pauda Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Augšdaugavas novada pašvaldība plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lai pārrunātu iespēju piesaistīt Eiropas Kohēzijas fondu līdzekļus pretplūdu dambju būvniecībai applūstošo apdzīvoto teritoriju sargāšanai.