Atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu

Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Piemēram, straujais dabasgāzes cenu pieaugums atsevišķās Latvijas pašvaldībās ir radījis kritisku situāciju, prognozējot ļoti strauju pieaugumu apkures rēķiniem. Aptuveni 40% mājsaimniecību varētu rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu.

Gandrīz trešdaļā pašvaldību tarifs pārsniedzot vidēja tarifa mediānu 58 eiro par megavatstundu, radot situāciju, ka grūtības siltumapgādes rēķinu apmaksā var būt ne tikai trūcīgajām un maznodrošinātajām personām.

«Laicīgi jārīkojas, lai novērstu problēmas nākamajā ziemā. Neieviešot ilgtermiņa risinājumus, Latvijā ievērojami palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus un būs pakļauti nabadzības riskam,» uzsver Kaminskis.

Lai gan energoresursu cenas biržā mainās, izmaiņas pozitīvā virzienā esot nenozīmīgas, un saskaņā ar ilgtermiņa prognozēm energoresursu cenu samazinājums vismaz šajā apkures sezonā nav sagaidāms. Tādēļ tiem siltuma apgādes uzņēmumiem, kuriem līgumi par kurināmā piegādi mainās pašlaik vai mainīsies tuvākajos mēnešos, energoresursu, jo īpaši gāzes sadārdzinājumu rezultātā, sagaidāms neadekvāti augsts tarifu paaugstinājums, norāda LPS.

Ņemot vērā šo situāciju, LPS atkārtoti aicina samazināt PVN likmi elektrībai, gāzei un siltumapgādei līdz šis apkures sezonas beigām vai arī atbalsta sniegšanai novirzīt papildu ieņēmumus valsts budžetā no elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes pakalpojumu pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, kas saistīti ar energoresursu straujo kāpumu.

Tāpat esot nepieciešams no jauna definēt to iedzīvotāju loku, kuriem ir tiesības pretendēt uz palīdzību saistībā ar energoresursu pakalpojumu apmaksu, proti, jāpārskata enerģētiskās nabadzības definīcija, paredzot valsts atbalstu mājsaimniecībām, kuru izdevumi par energoresursiem pārsniedz 10% no mājsaimniecību izdevumiem un maksa par siltumapgādi gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 25%.

Kā viens no būtiskākajiem risinājumiem LPS ieskatā būtu grozījumu veikšana Enerģētikas likumā, paredzot iespēju uz laiku apturēt noteikumus par tirgotāja maiņas ierobežojumiem, jo saskaņā ar normatīviem, lietotājam ir tiesības mainīt tirgotāju līdz iepriekšējā mēneša 15.datumam, savukārt, tirgotājam līdz tā paša mēneša 20.datuma ir tiesības atteikties no šī lietotāja. 

LPS rosina izskatīt iespēju pašvaldībām, to aģentūrām, kapitālsabiedrībām dabasgāzes un elektroenerģijas iepirkumus veikt dinamiskā iepirkumu sistēmā, kas nodrošina vienlīdzīgu informācijas apriti. Tāpat būtu nepieciešams un paredzēt atbalsta shēmu dabasgāzes un elektroenerģijas fiksētās cenas iespēju noteikšanu valsts līmenī, kompensējot starpību starp biržas cenu un gala patērētāju šī gada apkures sezonā, lai nodrošinātu galapatērētāja maksātspēju.

Vienlaikus LPS ieskatā būtu jānosaka valsts atbalsts — īstermiņa aizdevumi siltumapgādes komersantiem un pašvaldībām — un jāizskata iespēja valstij veikt centralizētu iepirkumu dabasgāzes un elektroenerģijas iegādei, kā kritēriju izvēloties vispārīgās vienošanās pamatprincipus, teritoriālo iedalījumu un vērtējot tirgus ekonomisko stāvokli.