Ašeradens: Valsts pārvaldē ir nepieciešama vienota personāla atalgojuma politika

Viņš norādīja, ka ir jāpiekrīt Valsts kontroles secinātajam, ka Latvijā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformā nav izdevies sasniegt paredzēto mērķi un panākt vienotu, caurskatāmu un konkurētspējīgu atalgojumu. «Man ir jāpiekrīt šim. Tā ir ļoti liela problēma,» sacīja Ašeradens.

Ministrs atzina, ka valsts pārvaldē ļoti atšķiras pieeja, kādā veidā tiek motivēti darbinieki.

Tāpat Ašeradens atzīmēja, ka Latvijā ir 14 ministriju personāla politikas un vēl 160 valdības dienestu veidotas personāla politikas, kuras ir ļoti grūti salikt kopā. Tāpat liels jautājums ir, ar kādu mērauklu visus mērīt.

«Šajā brīdī varu tikai piekrist tam, ka mums prasītos daudz skaidrāka jeb vienota personāla politika visā valsts pārvaldē,» teica finanšu ministrs.

LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, lai gan 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti. Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs.

«Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama,» min Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins, norādot, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

Atlīdzības sistēmas reformas īstenošanā Valsts kontrole kā pozitīvu soli atzīmē izstrādāto amatu katalogu ar aktualizētu amatu struktūru un skaidru klasifikāciju, kurā amatu koeficienti noteikti attiecībā pret bāzes mēnešalgu. Tāpat ir precizēti valsts augstāko amatpersonu mēnešalgu koeficienti, ievērojot varas atzaru un hierarhijas principu, kas stiprina sistēmas iekšējo konsekvenci.

Tajā pašā laikā, Valsts kontroles ieskatā, mēnešalgu nevienlīdzība līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē saglabājas. Vienādos vai ļoti līdzīgos amatos ar salīdzināmu darba saturu un atbildību darba samaksa atšķiras starp iestādēm līdz pat 30%.

Atsevišķos gadījumos darbiniekam zemākā mēnešalgu grupā — ar līdzvērtīgu vai pat zemāku darba snieguma vērtējumu — var būt augstāka mēnešalga nekā darbiniekam augstākā mēnešalgu grupā, kā arī zemākas mēnešalgu grupas amats vienā iestādē tiek atalgots labāk nekā augstākas mēnešalgas grupas amats citā, secināts revīzijā.

Lai gan 2024. gadā kopējie atlīdzības izdevumi izlasē iekļautajās iestādēs ir būtiski pieauguši, resursu sadales nevienlīdzība starp iestādēm nav mazinājusies, uzsver Valsts kontrolē. Vēsturiski izveidojies bāzes finansējums ir izrādījies noturīgs pret reformu, spriež revidenti, proti, daļa iestāžu mēnešalgu skalas viduspunktu var sasniegt jau ar esošo finansējumu, bet citām trūkst pat līdz 62% finansējuma.

Valsts kontrole arī atgādina — tā kā ir jārod līdzekļi valsts aizsardzībai, Ministru kabinets nolēma 2025. gada budžetā būtiski ierobežot atlīdzības fondu, nosakot, ka pieaugums nedrīkst pārsniegt 2,6%. Vienlaikus tika noteikti vairāki izņēmumi, galvenokārt valsts aizsardzības un iekšējās drošības jomā.

Valsts kontrole uzsver, ka atlīdzības izdevumu pieauguma efektivitāte ir vērtējama tikai kopsakarā ar finansējuma struktūru. Jautājumi par to, kā atlīdzības pieaugums atspoguļojas konsolidētajos valsts izdevumos un to sadalē starp iestādēm, tiks vērtēti atsevišķā revīzijā par valsts konsolidētā 2025. gada pārskata sagatavošanas pareizību.

Revīzijā konstatēts, ka atalgojuma mainīgā daļa vairākās iestādēs tiek izmantoti sistemātiski, nevis kā izņēmums. 2024. gadā 31 no 40 revīzijas izlasē iekļautajām iestādēm piemaksas par «nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā» saņēma vidēji 31% nodarbināto, bet atsevišķās iestādēs — vairāk nekā puse darbinieku, turklāt ilgstošā laika periodā. Kā norāda Valsts kontrole, tas liecina, ka piemaksas praksē aizstāj mēnešalgu izlīdzināšanu. Savukārt no 40 izlasē iekļautajām iestādēm 10 iestādēs naudas balvas saņēmēju īpatsvars bija virs 70% no vidēji nodarbināto skaita.

Ja lielākā daļa darbinieku saņem piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā vai naudas balvas, faktiski tiek kompensēta nepietiekamā mēnešalga, nevis atalgoti izcili darba rezultāti, spriež revidenti.

Salīdzinot situāciju pirms reformas un 2024. gada beigās, Valsts kontrole konstatējusi, ka amata vietu skaits saglabājies gandrīz nemainīgs — 49 658 pirms reformas un 49 532 amata vietas 2024. gada beigās. Arī vakanto amata vietu skaits ir samazinājies tikai nedaudz, un vairākās iestādēs saglabājas augsts gan vakanču īpatsvars, gan ilgstoši neaizpildīto amata vietu skaits.

Revīzijas dati liecina, ka nekonkurētspējīgais atalgojums turpina ietekmēt personāla noturību, spriež Valsts kontrolē. Absolūtajā vairākumā revīzijas izlasē iekļauto iestāžu personāla mainība pārsniedz 15% līmeni, kas cilvēkresursu vadības teorijā esot uzskatāms par augstu. Salīdzinājumā ar 2022. gadu vairāk nekā trešdaļā iestāžu mainība ir pieaugusi, tajā skaitā Veselības ministrijā, Iepirkumu uzraudzības birojā un citur.

Mērena personāla mainība (zem 15%) konstatēta tikai divās iestādēs — Lauku atbalsta dienestā un Civilās aviācijas aģentūrā, kas ir valsts budžeta nefinansēta iestāde.

Valsts kontrole apzinās, ka pēc 2024. gada atsevišķās iestādēs ir notikušas izmaiņas piemaksu piemērošanā un amatu struktūrā, tomēr revīzijā konstatētais par atšķirīgajām iestāžu iespējām nodrošināt konkurētspējīgu un līdzvērtīgu atalgojumu nemainās.

Prēmijas līdz 75% no mēnešalgas piešķir, pamatojoties uz ikgadējo novērtēšanu. Prēmijas lielumu nosaka iestāde atbilstoši nodarbinātā novērtējumam un iestādē pieejamam finansējumam. Revīzijā analizēti darba izpildes novērtēšanas rezultāti. Konstatēts, ka daudzās iestādēs augstākais vērtējums «pārsniedz prasības» ir piešķirts vairāk nekā pusei nodarbināto.

Papildus tam vairākās iestādēs būtisks nodarbināto īpatsvars saņem arī vērtējumu «daļēji pārsniedz prasības». Tas liecina, ka vērtējumi «pārsniedz prasības» vai «daļēji pārsniedz prasības» ir ikdienas standarts, nevis izņēmums, kā to paredz labas prakses principi, skaidro Valsts kontrolē.

Revīzijā secināts, ka šāda prakse mazina snieguma vērtēšanas sistēmas ticamību un saikni ar reāliem darba rezultātiem. Iestādēs ik gadu vidēji prēmijas saņem 72% nodarbināto. Pēc Valsts kontrolē minētā, 41% prēmijas saņēmēju tās saņem maksimālajā apmērā un 47% saņēmēji tās saņem 65-74% apmērā no mēnešalgas.

Revīzijā konstatētas būtiskas atšķirības darbinieku papildu motivācijas elementu pieejamībā valsts pārvaldē. Veselības apdrošināšanas polises prēmija 2024. gadā bija no mazāk nekā 375 eiro līdz maksimāli pieļaujamajiem 750 eiro. Sešās iestādēs jeb 15% no izlasē iekļautajām iestādēm polises prēmija sasniedza maksimālo limitu, savukārt trijās iestādēs tā nesasniedza pusi no tā.

Līdzīgi ir ar redzes korekcijas līdzekļu iegādes kompensācijām. To apmērs dažādās iestādēs atšķiras līdz pat piecām reizēm — no 50 līdz 340 eiro, turklāt atšķiras arī kompensācijas piešķiršanas regularitāte.

Revīzijā secināts, ka motivējošo elementu pieejamība tieši saistīta ar iestādes budžeta iespējām, nevis ar darba raksturu vai slodzi.

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Valsts kancelejai sniegti pieci ieteikumi, savukārt Ministru kabinetam — divi priekšlikumi sistēmisku problēmu novēršanai.

Valsts kontrole uzsver, ka bez politiska lēmuma par atlīdzības fondu izlīdzināšanu starp iestādēm reformas mērķi netiks sasniegti un esošās atšķirības valsts pārvaldē saglabāsies arī turpmāk.