Viņš atzīmēja, ka Krievija izmanto arī dažādas politiskās, ekonomiskās, militārās un hibrīdās metodes, lai ietekmētu situāciju ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī Eiropā kopumā. Pēc ministra paustā, Krievijas ietekmes sfēru dalīšanas politika iegūst arvien atklātākas izpausmes, pieprasot sev nepamatotas drošības garantijas uz citu starptautisko subjektu rēķina, tādējādi ignorējot tās kaimiņvalstu leģitīmās tiesības pašām lemt par savu ārpolitiku un drošību.
Rinkēvičs uzsver, ka Krievijas īstenotā bruņoto spēku bezprecedenta koncentrācija pie Ukrainas robežām, kas izraisa militārās eskalācijas draudus, un šajā kontekstā veiktās diplomātiskās aktivitātes ir spilgts piemērs šādai Krievijas pieejai.
Viņa ieskatā, Krievijas attieksmi un nostāju raksturo arī sāktā «nedraudzīgo valstu» saraksta veidošana un Krievijas iesaistes izgaismošanās attiecībā uz notikušajiem sprādzieniem ieroču noliktavās Čehijā, manipulācijas ap gāzes piegādēm un centieni palielināt savu militāro klātbūtni ES robežu tiešā tuvumā.
Tāpat, pēc ministra paustā, nemazinās Krievijas aktivitātes dezinformācijas izplatīšanas jomā un kiberuzbrukumu organizēšanā. Rinkēvičs akcentēja, ka Krievija ignorē starptautiskās normas cilvēktiesību un demokrātijas principu īstenošanā.
«Krievijas varas iestāžu darbības rezultātā ir paralizētas politiskās opozīcijas un valsts pārvaldi kritizējošo nevalstisko organizāciju aktivitātes, kā arī būtiski ierobežots neatkarīgo mediju darbs. Notikušās parlamenta vēlēšanas neatbilst demokrātiskajiem standartiem,» ziņojumā norāda ārlietu ministrs.
Rinkēvičs uzsver, ka Latvija attiecības ar Krieviju veido, ņemot vērā ES kopīgās ārpolitikas principus un savas nacionālās intereses. Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka 2021.gadā ES un Krievijas attiecības turpināja pasliktināties, sasniedzot visu laiku zemāko līmeni, ko demonstrēja ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos vizīte Krievijā, kas noslēdzās bez rezultātiem.
«Krievijas ārlietu ministrs paziņoja, ka ES kā organizācijas un Krievijas attiecības ir pārstājušas eksistēt, nepamatoti vainojot Briseli šādas situācijas radīšanā. Krievija turpināja pastāvīgu ES nomelnošanas kampaņu un ES politikas destruktīvu kritiku,» skaidroja ministrs.
Pēc Rinkēviča paustā, Latvija uzskata, ka nav pamata sagaidīt kādas izmaiņas Krievijas nostājā, gatavību uz kompromisiem vai konstruktīvu sadarbību. Viņš norādīja, ka Eiropadomē notika vairākas stratēģiskas diskusijas par ES un Krievijas attiecībām un to tālāko perspektīvu, kur Latvija stingri atbalstīja līdzšinējo ES politikas īstenošanu pret Krieviju.
Ministrs atzīmēja, ka diskusiju rezultātā tika atkārtoti apstiprināts, ka ES attiecības ar Krieviju joprojām balstās uz piecu pamatprincipu politiku un Minskas vienošanos pilnīga izpilde ir galvenais priekšnoteikums, lai mainītu attiecības ar Krieviju.
«Latvija atbalstīja pret Krieviju vērstās sankciju pakotnes regulāru pagarināšanu un papildināšanu, šogad sankcionēto personu sarakstam pievienojot Krievijas amatpersonas par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Alekseja Navaļnija vajāšanu un pārkāpumiem Čečenijā,» pauž ministrs.
Rinkēvičs skatījumā, Krievija rada īstermiņa un ilgtermiņa drošības izaicinājumus Latvijai un Baltijas reģionam. Krievijas uzbrukuma spēju nostiprināšana, izvairīšanās no jēgpilna dialoga, militārās mācības ar agresīviem scenārijiem un citi provokatīvi soļi, tostarp NATO sabiedroto un partnervalstu gaisa telpas pārkāpumi, parāda Krievijas nevēlēšanos veidot prognozējamu, caurskatāmu un savstarpējās uzticēšanās pasākumos balstītu drošības vidi.
Ministrs uzsver, ka, lai arī tieša militāra apdraudējuma līmenis un incidentu varbūtība saglabājas zema, nav iespējams ignorēt Krievijas darbības, kas ir vērstas uz savu bruņoto spēku uzbrukuma spēju, mobilitātes un augstas gatavības vienību stiprināšanu, kā arī vēlmi militāro mācību laikā praktizēt iespēju īstenot Baltijas jūras un gaisa ceļu bloķēšanu, kas potenciāli var strauji radīt drošības situācijas izmaiņas.
Rinkēviča ieskatā, šogad notikušās Krievijas un Baltkrievijas stratēģiska līmeņa militārās mācības «Zapad-21» demonstrēja Krievijas nevēlēšanos ievērot esošās saistības un uzticību veicinošos pasākumus. Turklāt Krievija un Baltkrievija pielieto hibrīdkara elementus pret Latviju un tās sabiedrotajiem, īpaši propagandas un dezinformācijas kampaņas, ar mērķi diskreditēt ES un NATO un šķelt sabiedroto vienotību.
«Latvija aizstāv viedokli, ka ES attiecībās ar Krieviju ir nepieciešams īstenot konsekventu un principiālu pieeju, balsoties uz ES kopējām vērtībām un principiem, un sadarbībai ir jāpaliek ierobežotai līdz brīdim, kamēr Krievija atgriezīsies pie starptautisko normu un tās starptautisko saistību ievērošanas,» uzsver Rinkēvičs.
Viņš arīdzan pauž, ka Latvija atbalsta arī līdzšinējo pieeju NATO attiecību veidošanā ar Krieviju, proti, ir jāīsteno pārliecinoši kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumi, tostarp Baltijas reģionā, vienlaikus saglabājot atvērtību dialogam.
Pēc ministra paustā, Latvija uzskata, ka gadījumā, ja Krievijas agresīvā rīcība reģionā eskalēsies, ir nepieciešama NATO klātbūtnes paplašināšana Baltijas reģionā, spēcīgāku sankciju ieviešana pret Krieviju, kā arī Ukrainas militāro spēju tālāka stiprināšana.
Savukārt, veidojot divpusējo sadarbību ar Krieviju, Latvija ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā un uz savstarpēju cieņu balstītās kaimiņattiecībās. Latvija saglabā atvērtus komunikāciju kanālus divpusējos un starptautiskās politikas jautājumos. Starpvalstu sadarbība notiek jomās, kuras nav pakļautas sankciju režīmam. 2022.gadā varētu tikt pabeigts darbs pie robežas režīma līguma sagatavošanas, ziņojumā akcentē Rinkēvičs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.