Arī apelācijas instances tiesa attaisno Jurašu apsūdzībās par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu

Apelācijas instancē izskatot krimināllietu, par kuru bija saņemts prokurora apelācijas protests, Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 22.jūnija spriedumu un taisīja jaunu attaisnojošu nolēmumu.

Rīgas apgabaltiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesas nolēmumā nav likumā noteiktā kārtībā izlemta rīcība ar lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, tāpēc apgabaltiesa norādījusi, ka dokumenti, kas norādīti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, pēc sprieduma stāšanās spēkā glabājami krimināllietā, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka prokurors vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tad lems, vai iesniegt protestu.

Iepriekš arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnoja Jurašu un norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējumu valsts iekšējai vai ārējai drošībai.

Pirmās instances tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015.gada 1.oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam «Ir» izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

«Operatīvās izstrādes lietā Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi. Lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā KNAB tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole,» iepriekš norādīja pirmās instances tiesnese Zita Studente.

Pirmās instances tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma «Par valsts noslēpumu» norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.

Savukārt prokurors uzskatīja, ka lietā savāktie pierādījumi ir pietiekami un valsts apsūdzības argumenti ir spēcīgi, lai panāktu notiesājošu spriedumu.

Jau vēstīts, ka Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā «Latvijas Dzelzceļa» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā «Ir».

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.