Viņš uzsvēra, ka Latvijā joprojām pastāv nevienlīdzība. «Samazinās jauno ģimeņu un bērnu skaits, aizveras mazas skolas, un jauniešu vidū pieaug trauksmes un depresijas simptomi. Dažādi mediji veido informācijas burbuļus un pastiprina spriedzi starp kopienām, bieži veicinot agresīvas debates. Gandrīz jau kā ikdienas fons klāt nāk ziņas par Krievijas diktatora Vladimira Putina draudīgiem nodomiem, kas Krievijas impērijas sapņa veidolā kā straume ir izgājuši no saviem krastiem. Nav zināms, cik daudz apkārtējo tautu un mūsu zemi tā centīsies appludināt,» sprieda Grants.
Viņš uzsvēra, ka uz šī fona ir svarīgi apzināties un ticēt, ka uzticēšanās un sadarbība starp cilvēkiem, pāri savas «šūnas» apvalkam, ir iespējama.
«Šis noteikti nav laiks savtīgām politiskām interesēm vai melnbaltai retorikai, ko pēdējās nedēļās esam piedzīvojuši,» norādīja Grants.
Arhibīskaps pauda, ka iedzīvotāji viens otram izliek mākslīgus slazdus, kuros iekrītot, vieni jūtas spiesti atteikties no svarīgām, arī kristīgām vērtībām, jo tās tiek piedēvētas Kremlim, bet citi — norakstīt Eiropu kā kristīgas vērtības zaudējušu.
«Ar tādu attieksmi un retoriku mēs nevis cenšamies būt vienā laivā, bet drīzāk to iztīrīt no visa citādā. Tā darot, laiva kļūs aizvien tukšāka — tik ekstravagantu izšķērdību mēs atļauties nevaram,» minēja Grants.
Arhibīskaps savā uzrunā sacīja, ka Jēzus kā vispārzināmu patiesību konstatē, ka sevī sašķelts cilvēks, sašķeltas ģimenes un sašķelta valsts nevar pastāvēt. Viņš uzsvēra, ka tā kļūstam uzņēmīgāki pret dezinformāciju, vieglāk pakļaujamies panikai un nespējam pašorganizēties ārkārtas situācijās.
«Šķelšanās nekad nav nevainīga vai neitrāla. Par to priecājas tikai ienaidnieks,» viņš piebilda.
Grants sprieda, ka mēs topam pārbaudīti mūsu spējā būt kopā vienā laivā, ko saucam par mūsu Latviju. «Lai arī mums ir gājis un iet visādi, mēs šajā pārbaudījumā vēl neesam izkrituši. Mēs varam mācīties un turpināt citādi,» atzīmēja Grants.
Arhibīskaps akcentēja, lai šodien atbildētu uz jautājumu «Kurš ir mans tuvākais?», katram sev ir jāvaicā: «Ko es izvēlos redzēt? Cilvēku vai ideoloģiju?»
Ne mazāk svarīgi ir jautāt: «Vai esmu gatavs pietuvoties tam, kam sāp, un sajust līdzjūtību?» norādīja Grants.
Viņš sacīja, ka tuvākais nav tas, kurš ir līdzīgs vai patīk, bet tas, kam vajadzīga palīdzība. Tas nav par asinsradniecību, sociālo slāni vai kopīgām domām — tuvākais ir attieksme, ko nav nepieciešams definēt, bet ir nepieciešams atrast, viņš skaidroja.
«Tas var būt svešs bērns, kurš piedzīvojis vardarbību ģimenē vai skolā, jaunietis, kas sociālo mediju pasaulē cīnās ar identitātes un piederības jautājumiem, pieaugušais, kas nonācis atkarībās, zaudējis darbu, bankrotējis biznesā vai kapitulējis ģimenes dzīvē, vai vientuļš, slimību nomocīts seniors,» pieminēja arhibīskaps.
Atsaucoties uz latviešu teologa Egīla Grīšļa grāmatu «Uz ērgļa spārniem», Grants atzīmēja, ka visai cilvēcei ir viens un tas pats Debesu Tēvs un viens un tas pats Glābējs.
«Dzīves ikdienā šo faktu ir viegli aizmirst. Tikai savos smagajos trimdas gados esam pamazām sākuši izprast, ka ikviens mūsu tautietis ir mums tuvinieks. Nav vairs nemaz tik svarīgi, no kura Latvijas novada mēs katrs esam cēlušies. Mēs visi esam latvieši,» teica arhibīskaps.
Viņš norādīja, ka viens no veidiem, kā veidot Latviju par vietu, kur cilvēki dzīvo kā tuvākie, nevis kā svešinieki, ir kopienu stiprināšana. Viņš uzsvēra, ka dzīvot kopā nav pašsaprotami — ir jāmācās dalīties, rūpēties un atbalstīt citam citu. Tas sākas ģimenē un turpinās paplašinātajās kopienās — apkaimē, draudzē, kultūras un profesionālajās grupās, norādīja arhibīskaps.
Tāpēc, lai mūsu zemē vairojas un nostiprinās kopienas gars. Tieši kopienās dabiski veidojas tas, ko viens cilvēks nevar radīt — tā ir uzticēšanās, līdzdalība un kopīga atbildība jeb vērtības, kas tautu dara stiprāku, uzsvēra garīdznieks.
Grants sacīja, ka reizēm stāsti, kā filma «Tīklā. TTT leģendas dzimšana», palīdz latviešiem justies kā vienā kopienā, atklājot, ka sveši cilvēki var kļūt par savējiem.
«Tā ir realitāte, ko Dievs dod — viena laiva, viena Latvija,» viņš uzsvēra.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.