Aptauja: Latvijas iedzīvotāji visbiežāk informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē iegūst sociālās saziņas platformās

Tostarp informāciju par Latvijā un pasaulē notiekošo no sociālo mediju platformām, piemēram, «Facebook», «Twitter», «TiktTok» un «Instagram» iegūst 56% aptaujāto respondentu. Šīs platformas ir visbiežāk nosauktais informācijas iegūšanas avots jauniešu vidū — no tām informāciju gūst 81% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Otrais nozīmīgākais avots, pēc aptaujas datiem, ir Latvijas sabiedriskie mediji — Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls «lsm.lv». Šajos medijos ieskatu valstī un pasaulē notiekošajā iegūst 54% iedzīvotāju. Sabiedriskos medijus informācijas ieguvei izmanto vien 30% jauniešu, kā arī 35% Latvijas iedzīvotāju, kuri ģimenē sarunājas krieviski.

Pēc aptaujas datiem, trešajā vietā ir komercmediji latviešu valodā, kuros par notiekošo uzzina gandrīz 50% aptaujāto. Savukārt komercmedijus krievu valodā izmanto 27% aptaujāto.

Vienlaikus 12% aptaujāto norāda, ka informāciju iegūst no rietumu masu medijiem, gandrīz 5% — no tajā skaitā Krievijas opozīcijas medijiem, bet 4% — no Krievijas federālajiem jeb valsts kontrolētajiem masu medijiem.

Ētikas padomes loceklis Aleksandrs Mirlins norāda, ka ir kritiski svarīgi panākt lielo tiešsaistes platformu darbības regulēšanu, vienlaikus paužot skepsi par sociālo tīklu iespējām piedāvāt kvalitatīvu saturu.

Mirlins skaidro, ka sociālās saziņas platformas ir neaizvietojamas ar satura dažādību, informācijas aprites ātrumu un iespēju katram dalīties ar saturu, tomēr tās ir neregulētas un to primārais mērķis ir ar algoritmu palīdzību noturēt lietotāju platformā iespējami ilgāk un pelnīt ar reklāmām. 

Viņa ieskatā, šādas platformas nespēj nodrošināt mediju ētikas principu ievērošanu — godprātību, manipulācijas aizliegumu, faktu un viedokļu nošķīrumu, satura objektivitāti, daudzpusīgumu informācijas pasniegšanā un faktu pārbaudi.

«Nostiprinoties ieradumam patērēt algoritmu noteiktu saturu, cilvēki vieglāk nonāk dezinformācijas varā, pieņem vienkāršotus vai pat polarizētus skatījumu uz notiekošo, riskē samazināt spējas, kas nepieciešanas demokrātiskas un pilsonības sabiedrības pastāvēšanai,» min padomes loceklis.

Mirlins arī aicina jaunās valdības veidotājus valdības deklarācijā paust apņemšanos izstrādāt Latvijā mediju politikas plānošanas dokumentu, pieņemt likumu «Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem», kā arī palielināt medijiem finansējumu, lai novērstu Latvijas informatīvajai telpai radītos apdraudējumus. Šādi apdraudējumi jau esot iezīmēti Nacionālās drošības koncepcijā un tos risināt aicinājis arī Valsts prezidents.

Aptauju par Latvijas iedzīvotāju mediju izmantošanas ieradumiem un ieinteresētību notikumos Latvijā, pēc Latvijas Mediju ētikas padomes pasūtīja, veica pētījumu centrs «SKDS» 2022.gada septembrī, dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.