Advokāts: Ādamsons Juraša lietā liecinājis pretēji pirms 25 gadiem Saeimā teiktajam

Ādamsons ir apsūdzības liecinieks, kuru prokuratūra aicinājusi kā atbildīgās parlamenta komisijas ziņotāju par Saeimā 1996.gadā pieņemto likumu «Par valsts noslēpumu».

Lietā pieaicinātais Ādamsons šonedēļ tika apcietināts aizdomās par spiegošanu. Advokāts tagad retoriski vaicā, ko teikt aizstāvības runā par šī prokuroru pieteiktā «eksperta» liecību ticamību.

Ādamsonam gan vēl nav notiesājoša sprieduma, tādēļ par to runāt aizstāvības runā varētu nebūt korekti, aģentūrai LETA atzina advokāts. Tomēr Berezins atzīmēja, ka ir dīvaini, ja vienā situācijā prokuratūra cilvēku pieaicina par liecinieku saistībā ar valsts noslēpuma jautājumu, bet citā lietā tas pats cilvēks tiek turēts aizdomās par informācijas izpaušanu ārvalsts organizācijai jeb spiegošanu.

Pēc advokāta teiktā, Ādamsons pirms gandrīz 25 gadiem Saeimas sēdē paudis, ka likumā ir nolemts ierakstīt, ka ar korupciju saistītās ziņas nevar uzskatīt par valsts noslēpumu. Tagad prokuratūras pratināšanā Ādamsons esot mainījis savu viedokli un apgalvojis, ka tas «nebija tā domāts», teica Berezins. 

Aģentūrai LETA nebija iespējams pārliecināties par Ādamsona teikto tiesā, jo Juraša lieta tiek izskatīta slēgtās sēdēs.

Berezins aizstāvības runu Juraša lietā plāno teikt divās tiesas sēdēs — rīt, 14.jūnijā, un pēc nedēļas, 21.jūnijā.

Kā ziņots,  Saeimas vairākums ceturtdien nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma Ādamsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm saistībā ar spiegošanu Krievijas labā.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs apsūdzēts valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā, jo 2016.gadā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā «Latvijas Dzelzceļa» vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā «Ir».